Bišu maize ir tie paši ziedputekšņi, bet pārstrādāti - arī bite prot "cept" maizi! Bišu maize ir vienīgais olbaltumbarības avots saimei laikā, kad dabā netiek vākti putekšņi. Bišu maizes izejviela ir bišu ievāktie ziedputekšņi, ko tās pārstrādā, konservē un uzglabā šūnās savam uzturam. Vācot putekšņus un veidojot nastiņas, bites tiem pievieno nektārā un siekalās esošos fermentus, kas veicina masas rūgšanu, vienlaikus bagātinot to ar ogļhidrātiem un vitamīniem D, E, K, kuru nav putekšņos. Šādās pārvērtībās veidojas bišu maize, kas gan bites, gan cilvēka organismam ir viegli izmantojama.

Bišu maize saimē tiek gatavota šādi. Lidojošās bites, atnesot putekšņu nastiņas stropā, iemet tās šūniņā un lido pēc nākamajām. Jaunās, nelidojošās bites šūnās sabērtās nastiņas ar savām galvām kā stampiņām cieši sablīvē. Sablīvētie putekšņi nepiepilda visu šūnu līdz augšai, tāpēc virsējo daļu bites nosedz ar medu. Putekšņu virskārta piesūcas ar medu un kļūst gaisa necaurlaidīga. Cukurus saturošā putekšņu masā baktēriju un fermentu iedarbībā notiek pienskābās rūgšanas process un rodas pienskābe, kas šūniņu saturu iekonservē, radot tajā stipru cukura šķīduma osmotisko spiedienu, kurā mikroorganismi nedzīvo. Bišu maize iegūst brūnganu nokrāsu un pēc garšas atgādina lauku rupjmaizi ar nedaudz skābenu piegaršu.

Sastāvs. Stropā, novietota šūnās, pārlieta ar medu un nosegta ar vaska vāciņu, bišu maize var ilgi glabāties, nezaudējot savu vērtību. Tā satur gan aizstājamās, gan neaizstājamās aminoskābes, vitamīnus, fermentus un minerālvielas. Bišu maizē sastopami šādi vitamīni (mg/100 gramos masas): C - 140-205, B₁ - 0,4-1,5, B₂ - 0,54-1,9, B₆ - 0,5-0,9, P - 60, A - 50, D - 0,2-0,6, E - 170. Lielais bišu maizes skābums aizkavē daudzu mikroorganismu attīstību, tas notiek arī, pateicoties fitoncīdu klātbūtnei. Notiek olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu šķelšanās process, nedaudz mainās aminoskābju un taukskābju ķīmiskais sastāvs. Bišu maizē ir 16 aminoskābes un 13 taukskābes, kas šajā vidē labi saglabājas.