dzemdes piedēkļu (olvadu, olnīcu) iekaisums. Inf. dzemdes piedēkļos var nokļūt no dzemdes dobuma, vēderplēves, kā arī pa limfvadiem no aklās zarnas tārpveida piedēkļa, taisnas vai S veida zarnas. Inficēšanās iespējama arī gripas, vēdertīfa, tbc u.c. vispārēju slimību gadījumā, kad mikroorganismi, kas ierosina šīs slimības, nokļūst asinsritē. Visbiežāk ADNEKSĪTS rodas tad, kad inf. ierosinātāji (stafilokoki, streptokoki) iekļūst dzimumceļos, ja izdara abortu ārpus slimnīcas vai arī ja menstruāciju laikā netiek ievērota personiskā higiēna. ADNEKSĪTS var būt gan vienpusējs, gan abpusējs; gonokoku un tbc mikobaktēriju ierosināts ADNEKSĪTS vienmēr ir abpusējs. Akūtā slimības stadija sākas ar stiprām sāpēm vēdera lejasdaļā un krustos. Paaugstinās t° līdz 38—39°, nereti ir drebuļi, paātrinās pulss. Var būt bieža, reizēm arī sāpīga urinēšana. Hroniskam ADNEKSĪTS raksturīgas trulas, velkošas sāpes vēdera lejasdaļā un krustos, pastiprināti izdalījumi no dzimumceļiem, menstruālā cikla traucējumi. Nelabvēlīgu apstākļu ietekmē (pārpūlēšanās, organisma ilgstoša atdzišana, darbs, kas saistīts ar vibrācijām, hipovitaminozes vai avitaminozes) bieži vien notiek hron. ADNEKSĪTS paasināšanās, parādās visas pazīmes, kas raksturīgas akūtam ADNEKSĪTS, tikai mazāk izteiktas. Hron. ADNEKSĪTS nereti rada neauglību. Dažreiz ir traucēta olšūnas pārvietošanās pa olvadu — var rasties ārpusdzemdes grūtniecība. Akūts ADNEKSĪTS jāārstē slimnīcā. Hron. ADNEKSĪTS gadījumā lieto fizioterapijas procedūras. Profilakse. Jāievēro personiskā higiēna, it īpaši menstruāciju laikā; jāizvairās no abortiem.