zāles, medikamenti — līdzekļi slimību profilaksei, ārstēšanai un diagnostikai. ZĀĻU LĪDZEKĻI iegūst no vairākiem avotiem. Vissenākais ZĀĻU LĪDZEKĻI iegūšanas avots ir augi. Ārstn. augi satur dažādas farmakoloģiski aktīvas vielas — alkaloīdus, glikozīdus u.c. Var lietot īpaši neapstrādātas augu daļas — saknes, lapas, ziedus tēju, uzlējumu U.C. veidā. No augu izejvielām iegūst arī t.s. galeniskos preparātus, piem., izvilkumus spirtā (tinktūras), koncentrētus izvilkumus (ekstraktus) u.c. Galēniskie preparāti bez aktīvajām vielām satur arī t.s. balastvielas, kam nav īpašas iedarbības. Ja izvilkumus attīra no balastvielām, iegūst t.s. neogalēniskos preparātus. No ārstn. augiem iegūst arī tīras darbīgās vielas, piem., alkaloīdus (kofeīnu, hinīnu u.c.) un glikozīdus (digitoksīnu, strofantīnu u.c). Pēdējā laikā vairākus ZĀĻU LĪDZEKĻI — antibiotikas, piem., penicilīnu, tetraciklīnu un streptomicīnu, iegūst no zemākajiem augiem — mikroskopiskajām sēnēm. Daļu ZĀĻU LĪDZEKĻI iegūst no dzīvniekiem, piem., hormonu preparātus (insulīnu, tireoidīnu u.c.) un fermentu preparātus (pepsīnu u.c). Dažus ZĀĻU LĪDZEKĻI iegūst no minerāliem (magnija sulfātu), no naftas (vazelīnu). Svarīgākais ZĀĻU LĪDZEKĻI iegūšanas veids ir ķīm. sintēze. Tādējādi iegūst, piem., amidopirīnu, streptocīdu, novokaīnu, furacilīnu u.c. īpašās zin. pētn. iestādēs katru gadu sintezē tūkstošiem jaunu savienojumu, ko pētī eksperimentos ar dzīvniekiem. Pēc attiecīgas farmakoloģiskas un toksikoloģiskas pārbaudes perspektīvākos jaunos preparātus atļauj izmēģināt klīnikā. Ja izrādās, ka jaunais ZĀĻU LĪDZEKĻI ir iedarbīgāks un mazāk toksisks par līdzšinējiem, to atļauj plaši lietot un ievieš farmaceitiskajā rūpniecībā. ZĀĻU LĪDZEKĻI iedarbības pamatā ir spēja ietekmēt organisma bioķīmiskos procesus. ZĀĻU LĪDZEKĻI iedarbības stiprums atkarīgs no tā koncentrācijas: jo lielāka koncentrācija, jo stiprāka iedarbība. Vietējai iedarbībai svarīga ir ZĀĻU LĪDZEKĻI koncentrācija attiecīgajā zāļu formā (šķīdumā, ziedē u.c). Koncentrāciju asinīs un audos nosaka ZĀĻU LĪDZEKĻI deva un cilv. ķermeņa masa. Organismā ZĀĻU LĪDZEKĻI var ievadīt pa dažādiem ceļiem. Ir enterālie ievadīšanas ceļi (caur, gremošanas traktu) un parenterālie (apejot to). Ievadīt enterāli nozīmē zāles iedzert, palikt zem mēles, ievadīt taisnajā zarnā klizmu un supozitoriju veidā; ievadīt parenterāli nozīmē iešļircināt (injekcijas) un ieelpot (inhalācija). Injekciju veidā visbiežāk ievada ZĀĻU LĪDZEKĻI, kas gremošanas traktā šķeļas vai slikti uzsūcas; to dara arī tad, kad nepieciešama ātra iedarbība. Organismā daudzi ZĀĻU LĪDZEKĻI ķīmiski pārveidojas vai šķeļas, daži ZĀĻU LĪDZEKĻI izdalās nepārveidojušies. Vairākums ZĀĻU LĪDZEKĻI izdalās ar urīnu. Dažas vielas pa daļai izdalās caur gremošanas trakta gļotādu, caur ādu. Gāzes un viegli gaistoši šķidrumi izdalās kopā ar izelpoto gaisu. ZĀĻU LĪDZEKĻI darbības ilgums atkarīgs no tā, cik ātri tie zaudē aktivitāti un izdalās. Vielas, kas organismā ķīmiski nepārveidojas un izdalās lēni, atkārtoti ievadītas, var uzkrāties (↑ kumulācija). Šādi ZĀĻU LĪDZEKĻI, piem., fenobarbitāls, uzpirkstītes preparāti, lietojami uzmanīgi, lai izvairītos no saindēšanās. Ir arī tādi ZĀĻU LĪDZEKĻI, kuru iedarbība atkārtotas lietošanas gadījumā pavājinās, jo organisms pie tiem pierod. Ja atkārtoti lieto dažas vielas, kas ietekmē CNS, piem., morfīnu, fenamīnu, var izveidoties tieksme pēc šīm vielām. Šādu vielu lietošana ir stingri ierobežota, Bez vēlamās (ārstn.) iedarbības daudzi ZĀĻU LĪDZEKĻI reizēm rada arī nevēlamas parādības (t.s. blakusiedarbība), piem., nitroglicerīna vēlamā iedarbība ir stenokardijas lēkmju pārtraukšana, bet blakusiedarbība — galvassāpes, asinsspiediena krišanās. Daudzu ZĀĻU LĪDZEKĻI darbība vērsta tieši pret slimības cēloni (etiotropiska darbība), piem., sulfanilamīdu preparāti (sulfadimezīns u.c.) darbojas pret plaušu karsoņa ieros-iem — pneimokokiem. Citi ZĀĻU LĪDZEKĻI ietekmē tikai kādu slimības simptomu (simptomātiska darbība), piem., kodeīns mazina klepu. Tomēr ZĀĻU LĪDZEKĻI, kas darbojas simptomātiski, ne tikai uzlabo slimnieka subjektīvās sajūtas, bet var labvēlīgi ietekmēt visu slimības gaitu. Piem., pretsāpju līdzekļi (morfīns, promedols u.c.) smagu traumu gadījumā mazina sāpes un novērš t.s. traumatisko šoku. Lai ZĀĻU LĪDZEKĻI neradītu kaitīgas sekas, tie lietojami tikai pēc ārsta norādījumiem.