dažādu vielu ieelpošana ārstn. nolūkā. INHALĀCIJA aparātu — inhalatoru uzbūves pamatā ir ārstn. vielu šķīdumu izsmidzināšana ar saspiesta gaisa strūklu vai tvaiku. Šādā veidā iegūtos aerosolus izmanto aerosolu INHALĀCIJA (↑ aerosolterapija). INHALĀCIJA lieto arī jonizētu gaisu (↑ aerojonterapija). Silto aerosolu INHALĀCIJA ārstn. un profilaktiskos nolūkos plaši izmanto rūpnīcās, kur tehnoloģisko procesu norisē veidojas putekļi (mehāniski un ķīm.), kas kairina elpošanas ceļu gļotādu. INHALĀCIJA ar dzeramās sodas šķīdumu, vārāmo sāli, minerālūdeņiem, glicerīna piejaukumu u.c. ļoti noderīga hron. laringīta, traheīta, bronhīta un augšējo elpošanas ceļu atrofīsku slimību profilaksē un ārstēšanā. INHALĀCIJA izdara individuāli un grupās, izmantojot speciālas telpas — inhalatorijus. INHALĀCIJA izmanto arī t.s. kabatas inhalatorus, ko sekmīgi lieto dažu bronhiālās astmas formu ārstēšanā. Deguna gļotādas akūtu iekaisumu (iesnu) profilaksē un ārstēšanā plaši izmanto portatīvos (ingakamfa un ingafēna) kabatas inhalatorus, kuros atrodas ar gaistošām ārstn. vielām piesūcināti auduma gabaliņi. Mājas apstākļos (ja nav inhalatora) vaļējā traukā ielej verdošu ūdeni, kam pievieno dažus pilienus terpentīna, eikaliptu eļļas vai citu aromātisku vielu. Slimnieks, noliecies pār trauku un pārklājis salveti vai dvieli pār galvu un trauku, ieelpo šos tvaikus; ūdeni laiku pa laikam papildina. Verdošo ūdeni var ieliet arī glāzē un aizklāt ar piltuvi (papīra vai stikla), caur kuras izeju slimnieks ieelpo glāzē esošās vielas tvaikus. Procedūras ilgumu nosaka ārsts. Ķirurģijā lieto narkozes līdzekļu inhalāciju.