— miršu dz. mūžzaļu koku ģints. Apm. 200 sugu. medicīnā izmanto lodveida (E. globulus), pelēko (E, cinerea) un vicaino EIKALIPTI (E. viminalis). EIKALIPTI raksturīgā lapu dažādība. Jaunie zari un lapas ar bālu apsarmi.

Ievāc lapas no vecajām vasām visu gadu, bet no jaunajām — novembrī; katru drogu sagatavo atsevišķi. žāvē istabas t, uzglabā slēgtos traukos (katru g. pārbauda ēteriskās eļļas daudzumu). droga satur ēterisko eļļu (apm. 2,5% ; galv. sastāvdaļa p-cineols), miecvielas, rūgtvielas u.c. Gatavo novārījumu, tinktūru, iegūst ēterisko eļļu, p-cineolu, no lapu hlorofila — preparātu hlorofiliptu, kam antibakteriāla iedarbība (lieto iekšķīgi, injekcijām, ārīgi).

Lieto gk. ārīgi skalojumiem par dezinficējošu līdz. (dziedina arī brūces un sekmē granulāciju). arī inhalācijām augšējo elpošanas ceļu iekaisuma gadījumā. Ietilpst ingafēna, ingakamfa, kametona, alvejas emulsijā un dažādās ziedēs (sunorefziede pret iesnām, deguna iekaisumu), kā arī pektusīna tabletēs. Iekšķīgi lieto par atkrēpošanas un antiseptisku līdzekli.