izžāvēti ārstn. augi, dzīvnieki, to daļas, orgāni un izdalījumi, ko lieto ārstn-ā un profilaksē vai arī par izejvielu dažādu preparātu gatavošanai. Dzīvn. DROGAS ir dēles, saldūdens sūkļi, maralu ragi (panti), zivju eļļa, lanolīns, vaski, peru pieniņš, čūsku un bišu inde u.c. Augus ievāc veselus, kaitēkļu nebojātus, tīrās vietās augošus; rūpīgi ieliek tīros grozos, kastēs, maisos, lai tie nesaspiestos un nesakarstu. Augi ievācami sausā laikā un tādā attīstības fāzē, kad tajos visvairāk aktīvo vielu. Mizas ievāc pavasarī, pastiprinātas sulu cirkulācijas laikā, no samērā jauniem augiem, uz kuriem vēl nav krūmveida ķērpju. Iegriež stumbrā vai zarā 2 apločveida griezumus 10—30 cm attālumā vienu no otra, pēc tam tos savieno ar garenisku griezumu; var izgriezt arī taisnstūrveida sloksnes; pēc tam mizu noloba. Mizas biezums — 0,5—3 mm. Pumpurus ievāc agri pavasarī, kad tie piebrieduši, bet pumpurzvīņas vēl nav atvērušās. Parasti nogriež zarus, izžāvē caurvējā, tad kuļ un atlasa pumpurus, ja nepieciešams, tos papildus žāvē t līdz 25°. No priedēm ievāc visu pumpuru grupiņu kopā ar 2—3 mm garu vasas daļu. Lapas ievāc pilnīgi izaugušas, vislabāk auga ziedēšanas sākumā, noplūcot ar rokām vai arī (mazākiem augiem) nogriežot visu augu. Pirms žāvēšanas attīra no piemaisījumiem, bojātām lapām, nogriež garos kātus. Ziedus (arī to daļas un veselas ziedkopas) ievāc pilnziedā vai pirms plaukšanas. No lakstaugiem ziedus noplūc ar rokām, bet no kokiem vispirms nogriež ziediem bagātus sīkos zarus un tad ziedus nolasa. Arī ziedus pēc ievākšanas attīra no piemaisījumiem, bojātām daļām, pēc tam žāvē. Laksti ir lakstauga virszemes daļas (ziedi, lapas, pumpuri, augļi, stumbri). Parasti ievāc augu galotnītes bez koksnainām daļām. Pēc tam attīra piemaisījumus un žāvē. Mārsilu, ārstniecības amoliņa lakstus pēc izžāvēšanas kuļ, sijā un atdala stumbrus. Augļus un sēklas ievāc, kad tie nogatavojušies. Sausos augļus un sēklas ievāc, nopļaujot augus; tos izžāvē, nokuļ, attīra no pelavām un negataviem auglīšiem. Sulīgos augļus savāc lēzenos grozos. Vākšanai vislabāk piemērotais laiks ir no rītiem vai pēcpusdienās, bet ne dienvidū. Šos augļus nedrīkst mazgāt, bet pirms žāvēšanas rūpīgi jāatlasa citas augu daļas, negatavie vai bojātie augļi. Dažas ogas (mellenes, avenes) pirms žāvēšanas jāvītina. Saknes, sakneņus, gurnus izrok veģetācijas perioda beigās rudenī vai agri pavasarī pirms lapu plaukšanas. Pēc tam nobirdina zemi, mazgā, vītina, attīra bojātās daļas un stumbru paliekas, žāvē. Paparžu sakneņus, lakricu saknes pirms žāvēšanas nemazgā, bet pēc izžāvēšanas rūpīgi nobirdina smiltis; žeņšeņa saknes, dzeguzeņu gurnus pirms žāvēšanas plaucē. Atkarībā no aktīvo vielu sastāva augus un to daļas žāvē dažādi: dabiskā siltumā — nojumēs, bēniņos, Šķūņos vai arī mākslīgā siltumā — speciālās kaltēs ar labu ventilāciju. Izklāj 1 — 3 cm (lakstus 5—7 cm) biezā kārtā uz audekla, sietiem vai tīra papīra un šad tad apmaisa, lai vienmērīgāk izžūtu. Pēc izžāvēšanas DROGAS jāglabā sausās, labi vēdināmās telpās, iesaiņotas kastēs, maisos, ķīpās, skārda vai stikla traukos. Smaržīgās DROGAS ne- drīkst uzglabāt polietilēna maisiņos. Indīgie augi jāvāc, jāžāvē, jāapstrādā un jāuzglabā atsevišķi no pārējām DROGAS, ievērojot piesardzību. Tos nedrīkst sagatavot bērni. Arī smaržīgās DROGAS jāuzglabā atsevišķi no pārējām, lai pēdējās neiegūtu īpatnēju smaržu. DROGAS uzglabāšanas laiks ir ierobežots un atkarīgs no aktīvo vielu sastāva augā. Tā kā augos daudz dažādu aktīvu vielu, pirms to lietošanas jākonsultējas ar ārstu, kas nosaka ne vien piemērotu DROGAS, bet arī devas lielumu un lietošanas ilgumu. Bez ārsta ziņas var lietot tikai nekaitīgus sviedrēšanās līdz. un vitamīndrogas.