priežu dz. mūžzaļš koks.

Aug PSRS Eiropas daļā un Sibīrijā smilts augsnēs. Pumpurus ievāc agri pavasarī (martā; var arī janv.—febr., kad pumpuri mazāki, bet bagātāki ar sveķveida vielām). Ievāc visu pumpuru grupiņu (5—7) apm. ar 3 mm garu vasas daļu, žāvē siltumā (25— 30°). Droga satur ēterisko eļļu, sveķus, C vit., rūgtvielas, miecvielas. Gatavo uzlējumu un novārījumu.
Lieto par atkrēpošanas, diurētisku un dezinficējošu līdz., inhalāciju veidā pret angīnu un augšējo elpošanas ceļu iekaisumu. Ietilpst krūšu tējās.

Skujas ievāc visu gadu (labāk rudenī un ziemā), nogriežot 15—20 cm garus zaru galus. Izmanto svaigas. Satur ēterisko eļļu, C, K, B1, B2, P vit., karotīnu, miecvielas, sveķus.
Skuju uzlējumu lieto par C vit. avotu, pret elpošanas ceļu iekaisumu. Ēterisko eļļu lieto gaisa atsvaidzināšanai, tā ietilpst arī preparātā pinabīnā; skuju ekstraktu lieto peldēm par nervu sistēmas nomierinātāju. No koksnes un sveķiem iegūst terpentīnu, kolofoniju un priežu darvu, ko arī izmanto medicīnā.