NARKOZES LĪDZEKĻI plaši izmanto, lai varētu izdarīt ķir. operācijas. Pēc ievadīšanas ceļa tos iedala inhalācijas NARKOZES LĪDZEKĻI un neinhalācijas NARKOZES LĪDZEKĻI (tos ievada visbiežāk vēnā, reizēm gremošanas traktā). Pie inhalācijas NARKOZES LĪDZEKĻI pieder viegli gaistoši šķidrumi (ēteris, hloroforms, ftorotāns) un gāzveida vielas (slāpekļa oksiduls, ciklopropāns). Par neinhalācijas NARKOZES LĪDZEKĻI visbiežāk izmanto īslaicīgas darbības barbiturātus — heksenālu un tiopentālnātriju; pēdējā laikā arī ketamīnu. Inhalācijas narkozei visbiežāk izmanto ēteri, kam nav toksiskas iedarbības uz sirds muskulatūru un iekšējiem orgāniem. Tā trūkums — elpošanas orgānu gļotādas kairinājums. Hloroforms ir spēcīgāks NARKOZES LĪDZEKĻI nekā ēteris, bet to lieto retāk sakarā ar toksisku iedarbību uz sirds muskulatūru. Jaunāks NARKOZES LĪDZEKĻI ir ftorotāns, kas ir apm. 2 reizes aktīvāks par hloroformu. Ftorotāns rada narkozi gandrīz bez iepriekšēja uzbudinājuma un elpošanas orgānu gļotādas kairinājuma. Slāpekļa oksidula (dislāpekļa oksīda) narkoze ātri iestājas un ātri izbeidzas. Lai panāktu pilnīgu muskuļu atslābumu, slāpekļa oksidulu parasti kombinē ar citiem NARKOZES LĪDZEKĻI vai miorelaksantiem. Daudz spēcīgāks gāzveida NARKOZES LĪDZEKĻI ir ciklopropāns. Neinhalācijas NARKOZES LĪDZEKĻI tiopentālnātriju un heksenālu ievada vēnā. Narkoze iestājas bez iepriekšēja uzbudinājuma un parasti ilgst 15—20 minūtes.