apzināti izraisīta CNS aizsargkavēšana.

Izšķir ārstn. un ķir. NARKOZE. Ārstnieciskās NARKOZE uzdevums ir izslēgt sāpju sajūtu no slimnieka apziņas, piem., miokarda infarkta, stenokardijas u.c. gadījumos; dažreiz ārstn. NARKOZE lieto, lai atvieglinātu elpošanu, piem., ja slimniekam ir ieilgusi bronhiālās astmas lēkme, jo dažas NARKOZE vielas ( ēteris, ftorotāns) bronhus paplašina efektīvāk nekā citi medikamenti.

Ķirurģiskā NARKOZE pasargā operējamo cilv. no sāpju sajūtu uztveršanas un rada nepieciešamos apstākļus operācijai, t.i., panāk, lai cilv. operācijas laikā nekustētos un viņa muskulatūra būtu atslābuši. Lai muskulatūra atslābtu, NARKOZE jābūt dziļai, bet tāda NARKOZE rada intoksikācijas draudus. Tāpēc parasti ķir. operācijās lieto virspusēju NARKOZE, kas nav kaitīga organismam, bet muskuļu atslābumu panāk ar speciālām farmakoloģiskām vielām, t.s. miorelaksantiem, kas neiedarbojas uz CNS. Atkarībā no NARKOZE līdzekļu ievadīšanas ceļiem izšķir inhalācijas un neinhalācijas NARKOZE (↑ arī narkozes līdzekli).

Inhalācijas NARKOZE — slimnieks NARKOZE līdzekļus ieelpo kopā ar elpojamām gāzēm (bieži tikai ar skābekli) vai arī tos ievada, izdarot elpināšanu. Šķidro un gāzveida NARKOZE līdzekļu dozēšanai, kā arī ieelpojamā gāzu maisījuma iegūšanai lieto speciālus NARKOZE aparātus, kas vienlaikus dod iespēju izdarīt arī slimnieka elpināšanu.
Inhalācijas NARKOZE raksturīgas vairākas stadijas. Sākumā vērojama t.s. pierašanas, apdulluma jeb analģijas stadija, kad sakarā ar NARKOZE iedarbību uz galvas smadzenēm zūd apziņa un sāpes, bet kustībspēja vēl saglabājas. Tam seko uzbudinājuma stadija, kuras laikā slimnieks bieži ir nemierīgs, dažreiz nesakarīgi runā; šajā stadijā bieži novērojami nevēlami refleksi — vemšana, elpošanas aizture, sirdsdarbības traucējumi. Uzbudinājuma stadija pakāpeniski pāriet ķir. operāciju stadijā, kad, NARKOZE līdzekļiem iedarbojoties uz muguras smadzenēm, atslābst skeleta muskulatūra, zūd kustības un refleksi. Kad NARKOZE līdzekļu ievadīšanu pārtrauc, nervu sistēmas funkcijas atjaunojas pretējā secībā.

Neinhalācijas NARKOZE — narkozes līdzekli ievada vēnā, muskulī, taisnajā zarnā, kaulā vai dod iedzert. Savdabīgs NARKOZE veids, ko pastiprināti pētī pēdējos gados, ir elektronarkoze — CNS aizsargkavēšanu šajā gadījumā panāk ar vāju elektrisko strāvu, kuru pieslēdz elektrodiem, kas piestiprināti galvas dažādās vietās (↑ elektriskā miega terapija).