— ķīm. norises, kuru rezultātā tauki iesaistās šūnas struktūrā, noārdās un atbrīvo enerģiju vai arī pārvēršas citos savienojumos. Kopējās vielmaiņas daļa, kas dod organismam, gk. sirds un skeleta muskuļiem nepieciešamo enerģiju. Ar uzturu uzņemtie tauki gremošanas traktā žultsskābju ietekmē emulģējas. Sīkākie tauku pilieniņi no tievās zarnas nonāk limfā (pirmie pilieniņi krūšu limfvadā parādās jau 20 min. pēc tauku uzņemšanas). Lielākā daļa tauku fermenta lipāzes (izdala aizkuņģa dziedzeris un zarnu gļotāda) ietekmē tiek sašķelti līdz glicerīnam un taukskābēm. Taukskābes ar žultsskābēm veido kompleksus un tādējādi nodrošina nešķīstošo taukskābju uzsūkšanos (resorbciju). Zarnu sienā notiek daļēja tauku resintēze. radušies triglicerīdi nokļūst limfā vai asinīs. Tauku uzsūkšanos veicina hormoni kortikosteroīdi un adrenokortikotropīns, nozīme ir arī barības ķīm. sastāvam. Uzsūktie triglicerīdi un taukskābes tūlīt iesaistās vielmaiņā vai arī nogulsnējas tauku depo — zemādas saistaudos, lielajā taukplēvē, videnē un citur kā rezerves tauki. Ap atsevišķiem orgāniem uzkrātie tauki darbojas par amortizatoru pret meh. triecieniem un pasargā orgānus no atdzišanas. Sievietei uzkrājas relatīvi vairāk tauku nekā vīrietim. Tauku masa ir caurmērā 16% no ķermeņa masas. Organisms taukus sintezē arī no ogļhidrātu (aknās apm. 30% glikozes pārvēršas taukos) un olbv. maiņas produktiem. No depo vietām tauki tiek reflektoriski mobilizēti un pārnesti uz aknām vai patēriņa vietām. Tauki organismā noārdās līdz ogļskābajai gāzei un ūdenim un dod enerģiju. Taukskābju skaldprodukti tiek izmantoti citu savienojumu (fosfolipīdu, holesterīna u.c) sintēzei, kā arī sirds un skeleta muskuļu barošanās procesos. Lipīdu kopējais daudzums asinīs pieaugušajiem caurmērā ir 720 mg% . Tauku apmaiņa starp depo orgāniem un aknām notiek pastāvīgi, taču daži faktori, piem., fiz. darbs, stimulē tauku mobilizāciju. Jaunībā TAUKU MAIŅA noris intensīvāk nekā vecumā. Organisms caurmērā izmanto 95—97% uzņemto tauku, 3—5% tauku nepārveidoti izdalās ar izkārnījumiem. TAUKU MAIŅA kontrole nervu sistēma, kā arī hipofīzes, virsnieru un dzimumdziedzeru hormoni. Par galveno enerģijas avotu tauki kļūst bada laikā, cukura diabēta un vairogdziedzera hiperfunkcijas gadījumā, cilvēkiem, kam ir dažādas izcelsmes drudzis, utt. Taukskābju oksidēšanās tad nenoris līdz galam, pastiprināti veidojas ketonvielas — acetons, acetetiķskābe un oksisviestskābe. Tas izraisa asiņu paskābināšanos (acidozi), kas var radīt smagus šūnu dzīvības funkciju traucējumus. Par TAUKU MAIŅA patoloģiju uzskata arī organisma aptaukošanos