MIGRĒNA
Latīņu val.: hemicraniaSkaidrojums: fr. migraine < gr. hēmikrania sāpes galvas vai sejas vienā pusē
-
Starptautiskā slimību klasifikācija (ssk10)
Kods: G43
Klasifikātorā:- Nervu sistēmas slimības G00-G99
- Epizodiski un paroksismāli traucējumi G40-G47
- Migrēna G43
- Migrēna bez auras [parasta migrēna] G43.0
- Migrēna ar auru (klasiskā migrēna) G43.1
- Migrenozs statuss (status migrainosus) G43.2
- Komplicētā migrēna G43.3
- Cita veida migrēna G43.8
- Neprecizēta migrēna G43.9
- Epizodiski un paroksismāli traucējumi G40-G47
- Nervu sistēmas slimības G00-G99
-
Avots
Populārā medicīnas enciklopēdija, 1984. gads.
viens no galvassāpju veidiem, kam raksturīgas lēkmjveida sāpes vienā galvas pusē.
MIGRĒNA pamatā ir galvas mīksto audu, galvas smadzeņu un to apvalku asinsrites traucējumi un smadzeņu šķidruma cirkulācijas traucējumi. To veicina dažādi faktori, kas nelabvēlīgi iedarbojas uz veģetatīvo nervu sistēmu tieši vai sakarā ar bioķīmiskiem traucējumiem.
MIGRĒNA izcelsmē nozīme ir iedzimtībai. Iedzimst galvas asinsvadu tonusa regulācijas traucējumi. Ar MIGRĒNA nereti slimo vairāki ģimenes locekļi vienā vai vairākās paaudzēs. Sievietes slimo biežāk nekā vīrieši. Svarīga nozīme ir iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumiem, tāpēc slimība parasti sākas pubertātes laikā un bieži zūd grūtniecības un klimaktērija laikā. Arī vielmaiņas traucējumi un alerģiski faktori veicina MIGRĒNA rašanos.
Galvassāpju lēkmi bieži izraisa spēcīgas emocijas, miega traucējumi, neregulāras ēdienreizes, alkoholisku dzērienu lietošana, pārgurums, pārkāršana, stipras smakas. MIGRĒNA biežums ir dažāds: parasti tā atkārtojas vienu vai vairākas reizes mēnesī, ilgst vairākas st. vai dienas.
Pirms lēkmes nereti rodas attālas priekšsajūtas, kas ilgst 1—2 dienas, — nespēks, nogurums, darbaspēju pamazināšanās. Galvassāpju lēkmi bieži ievada īslaicīgas priekšsajūtas: parādās mirdzoši punkti, riņķi, ņirbēšana vai aptumšojums kādā no redzes lauka daļām, rodas tirpšanas sajūta pirkstos, rokā, sejā, runas traucējumi. Šīs priekšsajūtas ilgst dažas min. līdz vairākas st. To cēlonis ir galvas smadzeņu asinsvadu spazmas un pārejošs smadzeņu struktūras un acu tīklenes elementu bojājums. Priekšsajūtām seko galvassāpju periods.
Dažreiz priekšsajūtu nav un lēkme sākas ar galvassāpēm. Sāp deniņi, piere, acs ābols, dažreiz citi galvas rajoni. Sāpes parasti ir stipras, pulsējošas, tām pievienojas slikta dūša un vemšana.
Sāpes pastiprina troksnis, spilgta gaisma u.c. kairinātāji. Iemigšana sāpes atvieglo vai pārtrauc. Dažreiz MIGRĒNA lēkmes laikā rodas pārejoši galvas smadzeņu nervu bojājuma simptomi, locekļu paralīze, ādas jušanas traucējumi.
Ārstēšana. Lai izbeigtos MIGRĒNA lēkmju atkārtošanās, jālikvidē faktori, kas tās izraisa un veicina. Jāievēro pareizs darba un atpūtas režīms, jāatturas no alkoholiskiem dzērieniem, smēķēšanas, jāēd noteiktā laikā, pietiekami jāizguļas.
Ieteicams samazināt sāls un ūdens daudzumu uzturā, atteikties no kairinošām uzturvielām. Medikamentus un fizikālas procedūras drīkst lietot tikai pēc ārsta norādījumiem.
MIGRĒNA pamatā ir galvas mīksto audu, galvas smadzeņu un to apvalku asinsrites traucējumi un smadzeņu šķidruma cirkulācijas traucējumi. To veicina dažādi faktori, kas nelabvēlīgi iedarbojas uz veģetatīvo nervu sistēmu tieši vai sakarā ar bioķīmiskiem traucējumiem.
MIGRĒNA izcelsmē nozīme ir iedzimtībai. Iedzimst galvas asinsvadu tonusa regulācijas traucējumi. Ar MIGRĒNA nereti slimo vairāki ģimenes locekļi vienā vai vairākās paaudzēs. Sievietes slimo biežāk nekā vīrieši. Svarīga nozīme ir iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumiem, tāpēc slimība parasti sākas pubertātes laikā un bieži zūd grūtniecības un klimaktērija laikā. Arī vielmaiņas traucējumi un alerģiski faktori veicina MIGRĒNA rašanos.
Galvassāpju lēkmi bieži izraisa spēcīgas emocijas, miega traucējumi, neregulāras ēdienreizes, alkoholisku dzērienu lietošana, pārgurums, pārkāršana, stipras smakas. MIGRĒNA biežums ir dažāds: parasti tā atkārtojas vienu vai vairākas reizes mēnesī, ilgst vairākas st. vai dienas.
Pirms lēkmes nereti rodas attālas priekšsajūtas, kas ilgst 1—2 dienas, — nespēks, nogurums, darbaspēju pamazināšanās. Galvassāpju lēkmi bieži ievada īslaicīgas priekšsajūtas: parādās mirdzoši punkti, riņķi, ņirbēšana vai aptumšojums kādā no redzes lauka daļām, rodas tirpšanas sajūta pirkstos, rokā, sejā, runas traucējumi. Šīs priekšsajūtas ilgst dažas min. līdz vairākas st. To cēlonis ir galvas smadzeņu asinsvadu spazmas un pārejošs smadzeņu struktūras un acu tīklenes elementu bojājums. Priekšsajūtām seko galvassāpju periods.
Dažreiz priekšsajūtu nav un lēkme sākas ar galvassāpēm. Sāp deniņi, piere, acs ābols, dažreiz citi galvas rajoni. Sāpes parasti ir stipras, pulsējošas, tām pievienojas slikta dūša un vemšana.
Sāpes pastiprina troksnis, spilgta gaisma u.c. kairinātāji. Iemigšana sāpes atvieglo vai pārtrauc. Dažreiz MIGRĒNA lēkmes laikā rodas pārejoši galvas smadzeņu nervu bojājuma simptomi, locekļu paralīze, ādas jušanas traucējumi.
Ārstēšana. Lai izbeigtos MIGRĒNA lēkmju atkārtošanās, jālikvidē faktori, kas tās izraisa un veicina. Jāievēro pareizs darba un atpūtas režīms, jāatturas no alkoholiskiem dzērieniem, smēķēšanas, jāēd noteiktā laikā, pietiekami jāizguļas.
Ieteicams samazināt sāls un ūdens daudzumu uzturā, atteikties no kairinošām uzturvielām. Medikamentus un fizikālas procedūras drīkst lietot tikai pēc ārsta norādījumiem.
2009-10-19 22:12:32
Anna
Migēna esot smadzeņu orgasms.
2009-01-07 15:55:38
evucis
kā viens cilvēks teica "viss nāk no iekšām" :) - vienīgi to ir jāatrod to "vaininieku"
padsmit gadus mocos, tagad atradu adatu terapeitu, kurš ar Folla metodi noteica manus vājos orgānus, kurus nu nekādi tradicionālā medicīna nesaistās ar galvu ... Jau no pirmajām reizēm jutu izmaiņas... Iesaku šo ārstu - Dr.Marks 26026958, Ķīnas medicīna, www.chinamedicine.lv , Brīvības 106. Veiksmi cīņā ar migrēnu!!!
Komentāri: 2 no 2