klimakss
KLIMAKTĒRIJS
Skaidrojums: gr. klimaktēr pakāpiens; lūzuma bridis cilvēka dzīvē, vecums, kurā gadu skaits dalās ar 7
— fiziol. periods cilv. dzīvē; rodas sakarā ar pāreju no brieduma uz pusmūža gadiem.
Sievietēm klimakss parasti sākas 45—50 g. vecumā, kad pakāpeniski izbeidzas olnīcu funkcija un līdz ar to arī menstruācijas. Sievietes dzīvē iestājas jauns fiziol. periods — menopauze.
klimakss iestāšanās laiks atkarīgs no daudziem faktoriem, piem., klimata apstākļiem, darba un dzīves veida, sievietes vispārējā veselības stāvokļa, pārciestām ginekoloģiskām slimībām, grūtniecību, abortu un dzemdību skaita un norises, menstruāciju sākšanās laika.
klimakss var turpināties 1—2 g. un ilgāk, lai gan menstruācijas var izbeigties arī uz reiz. Šajā periodā vērojami dažādu orgānu darbības traucējumi. Nereti rodas nervu sistēmas funkciju traucējumi (viegla uzbudināmība vai nomāktība, atmiņas pasliktināšanās, slikts miegs, galvassāpes vai reibonis). pārmaiņas asinsrites sistēmas darbībā (sāpes sirds apvidū, sirdsdarbības ritma traucējumi, asinsspiediena paaugstināšanās). Var rasties gremošanas traucējumi — ēstgribas trūkums, aizcietējums vai caureja. Raksturīgas klimakss pazīmes ir karstuma sajūta galvā, svīšana, kas mijas ar drebuļiem. Šīs parādības var atkārtoties vairākas reizes dienā un var tiktāl pasliktināt sievietes vispārējo stāvokli, ka viņas darbaspējas kļūst ierobežotas.
Šādos gadījumos nepieciešama speciāla ārstēšanās.
Pārmaiņas iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbībā un vielmaiņā nereti rada aptaukošanos vai arī novājēšanu, kā arī sāpes locītavās. Sakarā ar olnīcu funkcijas samazināšanos menstruācijas kļūst neregulāras, to laikā var būt pastiprināta asiņošana, tās var kļūt ilgstošas. Šādos gadījumos sievietei nekavējoties jāgriežas pie ginekologa, jo minētās parādības var liecināt ne vien par klimakss, bet arī par smagām, nereti onkoloģiska rakstura ginekoloģiskām slimībām.
Ja klimakss noris normāli, menstruācijas kļūst arvien retākas, līdz pilnīgi izbeidzas. Notiek atrofiskas pārmaiņas dzimumorgānos, dzemde samazinās, maksts gļotāda nolīdzinās, ārējo dzimumorgānu apvidū samazinās zemādas tauku kārta.
Lai novērstu klimakss patol. norisi un samazinātu nepatīkamās parādības, sievietei šajā periodā jāievēro noteikts režīms — vairāk jāuzturas svaigā gaisā, jānodarbojas ar fizkultūru, regulāri jāmazgājas ar vēsu ūdeni un pēc tam rūpīgi jānoberzējas (lai normalizētos asinsrite). Uzturā jāierobežo gala un asas garšvielas, nedrīkst lietot alkoholu. Jāseko kuņģa un zarnu darbībai, jānovērš aizcietējums. Ja slimīgās parādības nemazinās, pēc ārsta norādījumiem jālieto hormonu preparāti un vit-i, Jāievēro, ka klimakss laikā, lai gan ir menstruālā cikla traucējumi, atsevišķos gadījumos grūtniecība var tomēr iestāties.
Vīriešiem klimakss iestājas parasti apm. 50 g. vecumā un noris vieglāk nekā sievietēm. Tāpat var rasties nervozitāte, miega traucējumi, reibonis, sāpes sirds apvidū. Dzimumspējas saglabājas arī pēc klimakss izbeigšanās. Tāpat kā sievietēm, arī vīriešiem jāievēro higiēnisks dzīves veids.
Sievietēm klimakss parasti sākas 45—50 g. vecumā, kad pakāpeniski izbeidzas olnīcu funkcija un līdz ar to arī menstruācijas. Sievietes dzīvē iestājas jauns fiziol. periods — menopauze.
klimakss iestāšanās laiks atkarīgs no daudziem faktoriem, piem., klimata apstākļiem, darba un dzīves veida, sievietes vispārējā veselības stāvokļa, pārciestām ginekoloģiskām slimībām, grūtniecību, abortu un dzemdību skaita un norises, menstruāciju sākšanās laika.
klimakss var turpināties 1—2 g. un ilgāk, lai gan menstruācijas var izbeigties arī uz reiz. Šajā periodā vērojami dažādu orgānu darbības traucējumi. Nereti rodas nervu sistēmas funkciju traucējumi (viegla uzbudināmība vai nomāktība, atmiņas pasliktināšanās, slikts miegs, galvassāpes vai reibonis). pārmaiņas asinsrites sistēmas darbībā (sāpes sirds apvidū, sirdsdarbības ritma traucējumi, asinsspiediena paaugstināšanās). Var rasties gremošanas traucējumi — ēstgribas trūkums, aizcietējums vai caureja. Raksturīgas klimakss pazīmes ir karstuma sajūta galvā, svīšana, kas mijas ar drebuļiem. Šīs parādības var atkārtoties vairākas reizes dienā un var tiktāl pasliktināt sievietes vispārējo stāvokli, ka viņas darbaspējas kļūst ierobežotas.
Šādos gadījumos nepieciešama speciāla ārstēšanās.
Pārmaiņas iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbībā un vielmaiņā nereti rada aptaukošanos vai arī novājēšanu, kā arī sāpes locītavās. Sakarā ar olnīcu funkcijas samazināšanos menstruācijas kļūst neregulāras, to laikā var būt pastiprināta asiņošana, tās var kļūt ilgstošas. Šādos gadījumos sievietei nekavējoties jāgriežas pie ginekologa, jo minētās parādības var liecināt ne vien par klimakss, bet arī par smagām, nereti onkoloģiska rakstura ginekoloģiskām slimībām.
Ja klimakss noris normāli, menstruācijas kļūst arvien retākas, līdz pilnīgi izbeidzas. Notiek atrofiskas pārmaiņas dzimumorgānos, dzemde samazinās, maksts gļotāda nolīdzinās, ārējo dzimumorgānu apvidū samazinās zemādas tauku kārta.
Lai novērstu klimakss patol. norisi un samazinātu nepatīkamās parādības, sievietei šajā periodā jāievēro noteikts režīms — vairāk jāuzturas svaigā gaisā, jānodarbojas ar fizkultūru, regulāri jāmazgājas ar vēsu ūdeni un pēc tam rūpīgi jānoberzējas (lai normalizētos asinsrite). Uzturā jāierobežo gala un asas garšvielas, nedrīkst lietot alkoholu. Jāseko kuņģa un zarnu darbībai, jānovērš aizcietējums. Ja slimīgās parādības nemazinās, pēc ārsta norādījumiem jālieto hormonu preparāti un vit-i, Jāievēro, ka klimakss laikā, lai gan ir menstruālā cikla traucējumi, atsevišķos gadījumos grūtniecība var tomēr iestāties.
Vīriešiem klimakss iestājas parasti apm. 50 g. vecumā un noris vieglāk nekā sievietēm. Tāpat var rasties nervozitāte, miega traucējumi, reibonis, sāpes sirds apvidū. Dzimumspējas saglabājas arī pēc klimakss izbeigšanās. Tāpat kā sievietēm, arī vīriešiem jāievēro higiēnisks dzīves veids.
Komentāri: 0 no 0