akūta dzīvn. un cilv. inf. slimība, kam raksturīgi CNS, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.

listereloze ierosina ārējā vidē izturīgs mikroorganisms Listeria monocvtogenes, kam ir mazkustīgas nūjiņas veids. PSRS novēroti atsevišķi (sporādiski) saslimšanas gadījumi. Inf. avots ir slimie (dažreiz arī praktiski veselie inf. nēsātāji) grauzēji, mājdzīvnieki (arī mājputni). Cilv. var inficēties sadzīves kontaktu ceļā caur bojātu ādu vai gļotādu, lietojot barībā inficētus dzīvn. izcelsmes uzturlīdzekļus, ieelpojot inficētus putekļus; iespējama arī augļa inficēšanās caur placentu no slimās mātes organisma.
Cilv. organismā ieros. izplatās ar asinīm un limfu. Patol. procesa lokalizācijas vieta parasti ir CNS, limfmezgli un iekšējie orgāni. listereloze inkubācijas periods ir 6—12 dienas. Slimība sākas pēkšņi ar augstu t, galvassāpēm, nespēku. Klīn. simptomi atkarīgi no slimības formas: var būt angīna, konjunktivīts, palielināti limfmezgli, meningīts, encefalīts, sepse. Diagnozi apstiprina bakterioloģiski (žāvas atdalījumi, asiņu, smadzeņu šķidruma uzsējumi) un imunoloģiski (antivielu noteikšana asinīs) izmeklējumi.

Ārstē ar antibiotikām (izņemot polimiksīnus), sulfanilamīdu preparātiem.

Profilakse. Veterināri san. pasākumi (slimos dzīvn. izolē vai iznīcina, kūtis dezinficē), pārtikas rūpniecības san. uzraudzība, deratizācija, dažādi vispārējās un personiskās higiēnas pasākumi.