invāzijas slimība, ko ierosina platais (zivju) lentenis (Diphyllobofhrium latum); viena no helmintozēm.

Pieaudzis platais lentenis parazitē cilv., suņa, retāk cūkas un kaķa, dažreiz arī savvaļas dzīvn-u — lāču un lapsu tievajā zarnā. lenteņa garums — 10 un vairāk metru, skaits — viens līdz vairāki desmiti. No parazīta dzimumgatavību sasniegušajiem posmiem pa dzemdes atveri ik dienas izdalās daudz olu, kas ārējā vidē nonāk kopā ar invadētā organisma izkārnījumiem. To tālākā attīstība noris saldūdens tilpēs, kur, dzīvo šā parazīta starpsaimnieki — ciklopi (planktoniskie vēži). Kopā ar ciklopiem kāpuri nonāk otrajā starpsaimniekā — saldūdens zivīs, ieurbjas to muskuļos, aknās vai olnīcās, kur izveidojas nākošās attīstības stadijas kāpuri — plerocerkoīdi (garums apm. 1 cm). Tie biežāk sastopami līdakās, sīgās, ālantos, asaros, ķīšos, retāk lašos, forelēs. Cilv. organismā plerocerkoīdi nokļūst ar termiski nepietiekami apstrādātām zivīm. Apm. 2 mēn. laikā cilv. tievajā zarnā izveidojas pieaudzis lentenis, kas parazitē nereti vairākus gadu desmitus.

Raksturīgākās DIFILOBOTRIOZE pazīmes: mazasinība, sālsskābes trūkums kuņģa sulā un dažādi nervu sistēmas darbības traucējumi. Adas krāsa slimniekiem bāli dzeltena, rodas tūska un traucējumi kuņģa darbībā. Uz mēles spilgti sarkani plankumi un plaisas. Atsevišķos gadījumos slimība noris bez manāmiem traucējumiem. DIFILOBOTRIOZE diagnoscē pēc parazīta olām slimā cilv. izkārnījumos.

ārstē ar fenasālu, melno ozolpaparžu ekstraktu, ķirbju sēklām, aminoakrihīnu u.c. prettārpu līdzekļiem.

profilakse. Pasargāt ūdenstilpes no piesārņošanas ar izkārnījumiem. Laboratoriski izmeklēt iespējami slimo iedz. grupas. Saldūdens zivis uzturā lietot tikai labi izceptas vai izvārītas.