plaša augu grupa, kurus izmanto cilv. un dzīvn. slimību ārstēšanā un profilaksē.

Visas pasaules tautas lietojušas ĀRSTNIECĪBAS AUGI kopš sirmas senatnes. Ļoti ilgu laiku augi bija gandrīz vienīgais ārstn. līdz. pret dažādām slimībām. Attīstoties ķīmijai, ĀRSTNIECĪBAS AUGI sāka aizstāt sintētiski ārstn. līdz., kuru iedarbība bija efektīvāka. Tomēr arī mūsdienu medicīnā cīņai ar ļoti daudzām slimībām tiek lietoti augi un no tiem iegūtie preparāti. Tas attiecas ne tikai uz zemākajiem augiem, kuru dzīvības norisēs veidojas antibiotikas, bet arī uz augstākajiem augiem, starp kuriem daudzi ir ļoti nozīmīgi, it sevišķi sirds slimību ārstēšanā.

ĀRSTNIECĪBAS AUGI lietošana balstās uz t.s. aktīvo vielu sastāvu augos. Šīs vielas fizioloģiski iedarbojas uz cilv. un dzīvn. organismu vai uz inf. ierosu. ĀRSTNIECĪBAS AUGI ārstn. spējas nosaka dažādi savienojumi, piem., alkaloldi, glikozidi, ēteriskās eļļas, vitamīni, saponīni, miecvielas, rūgtvielas, flavonoīdi, kumarīni, gļotvielas. Daudzi no šiem savienojumiem ir ļoti indīgi (alkaloīdi strihnīns, akonitīns, atropīns, glikozīdi digitoksīns, amigdalīns u.c.), tāpēc tādus ĀRSTNIECĪBAS AUGI, kas tos satur lielā daudzumā, sauc par indīgiem augiem un lieto mazās devās tikai pēc ārsta norādījumiem, jo lielās devās tie ir toksiski.

Krasu robežu starp indīgiem augiem un ĀRSTNIECĪBAS AUGI novilkt nevar, jo viss atkarīgs no devas lieluma, ārējās vides faktoriem, indivīda fiziol. stāvokļa. Aktīvo vielu sastāvs, daudzums un sadalījums augā ir dažāds; to uzkrāšanās atsevišķos orgānos atkarīga no auga attīstības fāzes, augšanas apstākļiem. Dažreiz vienā augā uzkrājas daudz dažāda sastāva aktīvo vielu, piem., opija magoņu pogaļās uzkrājas apm. 40 alkaloīdu, bet sēklās to nav, tur uzkrājas olbv., eļļa.
Arī visā auga veģetācijas periodā notiek vielu pārvietošanās un ķīm. pārveidošanās, piem., negatavos koriandru augļos ir decilaldehīds ar blakšu smaku, bet nogatavojušos — linalools ar patīkamu aromātu. Tas jāņem vērā un ĀRSTNIECĪBAS AUGI jāvāc tad, kad aktīvo vielu ir visvairāk. Parasti izmanto tikai tās auga daļas, kurās daudz aktīvo vielu, reti lieto visu augu (drogas). Visizdevīgāk lietot no augiem izolētas tīras aktīvās vielas vai to koncentrātus, kas .attīrīti no balastvielām, kurām nav terapeitiskas nozīmes.

ĀRSTNIECĪBAS AUGI vai to daļas pēc pirmapstrādes lieto tieši ārstēšanā vai izmanto par izejmateriālu dažādu med. preparātu gatavošanā. No ĀRSTNIECĪBAS AUGI iegūst apm. 30% medicīnā lietojamo preparātu, bet sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai apm. 80% visu līdz. iegūst no augu valsts, jo tie vairākumā gadījumu ir mazāk toksiski nekā sintētiskie līdz. un rada mazāk blakusparādību. Padomju Savienībā ārstn. nozīme ir apm. 2500 augu sugām, bet medicīnā plaši lieto vairāk nekā 200 sugu.

PSRS Veselības aizsardzības ministrijas Farmakoloģijas komiteja atļāvusi lietot 220 ĀRSTNIECĪBAS AUGI drogas, kas uzņemtas par preparātiem Valsts reģistrā. Iedzīvotājiem aptiekās atļauts pārdot 85 dažādas drogas un no tām pagatavotās tējas, briketes, tabletes, granulas. Daudzas ĀRSTNIECĪBAS AUGI sugas lieto tautas medicīnā dažādu slimību ārstēšanā.
PSRS Valsts farmakopejas 10. izdevumā uzņemtas 49 augu drogas — adoniss, alteja, anīss, asinszāle, baldriāns, beladonna, citronliāna, driģene, eikalipti, lenhelis, irbene, kaķpēdiņa, kalmes, kreimene, krūklis, kumelīte, lakricas, leizeja, liepas, māteres, melnie graudi, miltene, ozolpaparde, ozols, pabērzs, paeglis, piparmētra, puplaksis, rabarbers, rožu augli, salvija, sennas lapas, staipekņi, sūrenes (zalkšu un ūdenspipars), termopse, uzpirkstītes (lielziedu un sarkanā), velnābols, vērmele, vilkābeles, zaķpēdiņa, žeņšeņs. Tās ir oficinālas (atzītas, pārējām drogām kopš 1972.g. ir farmakopejas panti un pagaidu panti, bet ĀRSTNIECĪBAS AUGI, kurus izmanto arī citās tautas saimniecības nozarēs, ir izstrādāti Valsts standarti. Visos šajos normatīvi tehniskajos dokumentos noteikts, ka augu drogām jābūt labas kvalitātes, un šie noteikumi obligāti jāievēro visiem ĀRSTNIECĪBAS AUGI vācējiem un pieņēmējiem.

Lai ĀRSTNIECĪBAS AUGI varētu izmantot ārstn-ā, tie labi jāpazīst. Lietojot neatbilstošus augus, veselībai var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Padomju Savienībā apm. 50% no kopējā ĀRSTNIECĪBAS AUGI drogu daudzuma un 75% pēc nomenklatūras iegūst no savvaļas augiem. Daudzus ĀRSTNIECĪBAS AUGI (apm. 60 sugu) kultivē, dažus importē (sennas lapas, Tangutijas rabarbera saknes, strofanta sēklas, hinīnkoka mizu u.c.), vairākus desmitus ĀRSTNIECĪBAS AUGI sugu (sevišķi lakricu) eksportē.

ĀRSTNIECĪBAS AUGI var sadalīt grupās pēc to ķīm. sastāva, tomēr praktiskai lietošanai tos parocīgāk grupēt pēc galv. farmakoloģiskās iedarbības uz organismu, piem., ĀRSTNIECĪBAS AUGI, kurus lieto par caurejas līdz. (krūklis, pabērzs), diuretiskiem līdz. (kosa, miltene), nomierinošiem līdz. (apiņi, baldriāns), prettārpu līdzekļiem (ķirbis, ozolpaparde), sirds līdzekļiem (kreimene, uzpirkstīte). žultsdzinējiem līdz. (bārbele, kaķpēdiņa).

Zinātnes nozari, kas pētī ĀRSTNIECĪBAS AUGI un no tiem iegūtos materiālus zāļu gatavošanai, sauc par farmakognoziju.