vielas, kuras saista vai inaktivē fermentu acetilholīnesterāzi, kas noārda mediatoru acetilholīnu; tādējādi acetilholīns uzkrājas rašanās vietās un izraisa lielāku efektu. Pēc darbības ilguma šīs vielas iedala 2 grupās: ANTIHOLINESTERĀZES ar samērā īslaicīgu darbību — fizostigmīns, prozerīns, galantamīns, oksazils; ANTIHOLINESTERĀZES ar ilgstošu darbību; no šīm ANTIHOLINESTERĀZES fosfakolu, armīnu, pirofosu, nibufīnu izmanto medicīnā, tiofosu, hlorofosu, metafosu, karbofosu u.c. — lauks, kaitēkļu apkarošanai, graudu kodināšanai, bet tabūnu, zarīnu, zomānu u.c. — par indīgajām kaujasvielām. Acu pil. un ziežu veidā ANTIHOLINESTERĀZES tiek lietotas glaukomas ārstēšanā. Citās zāļu formās tās var izmantot polineirīta, radikulīta, parēzes, paralīzes, miastēnijas ārstēšanā, kā arī dzemdību stimulēšanai un kurarizējošo preparātu darbības pārtraukšanai. Šīs vielas nedrīkst lietot epilepsijas, bronhiālās astmas un stenokardijas gadījumā. Ja ANTIHOLINESTERĀZES tiek lietotas nepareizi, iespējama saindēšanās: rodas bronhu spazmas līdz ar stipri apgrūtinātu elpošanu, zīlīšu sašaurināšanās līdz ar tuvredzību, galvassāpes, pastiprināta siekalu atdalīšanās, iesnas, caureja, sirdsdarbības palēnināšanās, uzbudinājums un krampji. Pirmā palīdzība: atropīns un to saturošie līdz., piem., beladonnas šķidrais ekstrakts vai tinktūra.