nervu iekaisums. Bieži POLINEIRĪTS pievienojas inf. slimībām (vīrusslimībām, difterijai, dizentērijai, brucelozei u.c). Arī strutojoši iekaisumi organismā var ierosināt POLINEIRĪTS. Svarīga nozīme ir . alerģijai. Piem., POLINEIRĪTS var attīstīties, ja organismā ievada serumu vai vakcīnu. Alerģiskas reakcijas dēļ POLINEIRĪTS var rasties angīnas, reimatisma, skarlatīnas, gripas, mezglainā periarterīta gadījumā, kā arī pēc dažu medikamentu (sulfanilamīdu, penicilīna u.c.) lietošanas. POLINEIRĪTS cēlonis var būt arī akūta un hron. saindēšanās (ar alkoholu, svinu, arsēnu, dzīvsudrabu, sēroglekli, varu u.c.). Toksisku POLINEIRĪTS var izraisīt cukura diabēts, aknu un nieru slimības. Svarīga nozīme POLINEIRĪTS izcelsmē ir vit-u, it īpaši Bi vit. trūkumam organismā. POLINEIRĪTS var būt akūts un hronisks. Raksturīgas sāpes, durstīšanas, tirpšanas, salšanas vai dedzināšanas sajūta locekļos, gk. pēdās un plaukstās. Var būt ādas jušanas traucējumi locekļu galos. Locekļu kustību un stāvokļa sajūtas traucējuma dēļ ir astereognoze un ataksija. Rodas arī muskuļu vājums, paralīze pēdās un plaukstās. Pēc dažu ned. ilgas slimošanas izdilst locekļu muskuļi, pēdu un plaukstu āda bieži kļūst plāna vai sabiezināta, vēsa, zilgana, nagi trausli, viegli lūst. POLINEIRĪTS dažreiz skar arī galvas smadzeņu nervus. Tad rodas sejas, acu ābolu, rīkles, mēles muskuļu vājums un kustību ierobežojums. POLINEIRĪTS gaita un ilgums var būt dažādi. Slimība var beigties dažu ned. laikā, bet, jā cēlonis nav novērsts, dažreiz tā ilgst pat gadiem. galvenais ir novērst slimības cēloni. Akūtajā periodā nepieciešams miers un locekļu saudzēšana. Lieto medikamentus, dažādas fizikālās procedūras, ārstn. fizkultūru, izmantojot palīgierīces pēdu, plaukstu un pirkstu vingrināšanai. Atveseļošanās fāzē var ārstēties arī kūrortā. Slimības seku novēršanai dažreiz lieto ortopēdiskus palīglīdzekļus, piem., speciālus apavus. Profilakse. Jāvairās no saindēšanās, laikus jāārstē inf. slimības, cukura diabēts u.c. Uzturā jābūt pietiekamam daudzumam vitamīnu.