kustību koordinācijas un līdzsvara traucējumi. Slimnieka kustības ir neveiklas, locekļi nespēj precīzi sasniegt mērķi. Izšķir vairākus ATAKSIJA veidus. Ja traucēta dziļā jušana, rodas sensitīvā ATAKSIJA, ko labi kompensē redze. Kad slimnieks uzmanīgi vēro savu locekļu kustības, sensitīvā ATAKSIJA mazinās. Ar aizvērtam acīm slimnieks nespēj stabili nostāvēt, taisni noiet, bet iet ar plaši ieplestām kājām, grīļodamies. Smadzenīšu ATAKSIJA rodas, ja bojātas smadzenītes vai nervu sistēmas vadi, kas smadzenītes savieno ar pārējām smadzeņu daļām. Šo ATAKSIJA redze maz kompensē. Slimnieks nevar stabili stāvēt un iet, grīļojas, nespēj precīzi satvert un nolikt priekšmetus. Vērojama locekļu trīce, kustības kļūst grūdienveidīgas. ATAKSIJA rodas arī vestibulārā (līdzsvara) aparāta bojājuma gadījumā ( reibonis). Ārstē pamatslimību; izmanto ari ārstn. fizkultūru.