Tam raksturīga infiltratīva augšana (ieaugšana apkārtējos veselajos audos), metastāžu un recidīvu veidošanās, organisma intoksikācija un kaheksija. Parasti karcinoma sākotnēji rodas tikai vienā vietā; samērā reti tas vienlaikus attīstās vairākās organisma vietās. Vēzim var būt dažāda forma atkarībā no orgāna, kurā tas izveidojies, un audzēja šūnu īpatnībām. Tas var būt plakans, grubuļains vai mezglveidīgs audu sabiezējums, sēnei vai ziedkāpostam līdzīgs izaugums, kā arī čūla ar pacietām, izvelvētām malām u.tml.; šīs formas var arī dažādi kombinēties.
karcinoma klasificē pēc epitēlijaudu īpatnībām. Piem., ādā un gļotādā, kur ir daudzkārtu plakanais epitēlijs, izveidojas t.s. plakanšūnu karcinoma; gļotādā, ko klāj cilindriskais epitēlijs, veidojas cilindrisko šūnu karcinoma. Pastāv vairākas audzēju, arī karcinoma rašanās teorijas. Domā, ka karcinoma nerodas pēkšņi, bet attīstās uz jau pārveidotu audu fona, kas var rasties sakarā ar dažām hron. slimībām vai t.s. vēždraudes slimībām. Piem., karcinoma attīstības pamatā var būt nedzīstoša čūla (kuņģī, dzemdes kaklā, mutes gļotādā). labd. veidojums krūts dziedzerī (fibroadenomatoze), leikoplakija (bālgans plankums gļotādā).
karcinoma var rasties jebkurā organisma apvidū. Vīriešiem biežāk attīstās kuņģa (↑ gremošanas orgānu audzēji) un plaušu karcinoma (↑ elpošanas orgānu audzēji), arī ādas karcinoma (↑ ādas audzēji), lūpas vēzis un barības vada karcinoma; sievietēm visbiežāk ir dzemdes karcinoma (↑ dzimumorgānu audzēji), tad kuņģa, krūts dziedzera (↑ krūts dziedzera audzēji), ādas un vairogdziedzera vēzis.
karcinoma diagnoscēšanu, sevišķi tā agrīnajās stadijās, apgrūtina tas, ka traucējumi parasti ir nelieli, nav sāpju, tāpēc slimnieks bieži vien laikus negriežas pie ārsta. Diagnostikā galv. nozīme ir rentgenoloģiskām un endoskopiskām (iekšējo orgānu tieša apskate ar speciāliem instrumentiem) izmeklēšanas metodēm, kā arī aizdomīgo audu un dažādu izdalījumu (krēpu, urīna, kuņģa sulas, dzimumorgānu un krūts dziedzera izdalījumu) mikroskopiskai izmeklēšanai.
Ārstēšanu ↑ rakstā audzēji. Rezultāti atkarīgi no tā, cik agri sākta ārstēšana.
Profilakse. Iedz-u masveida profilaktiskās apskates. Hron. iekaisumu un slimību savlaicīga diagnoscēšana un ārstēšana, lai neveidotos vēzis. (↑ arī pretvēža pasākumi.)
dinc
El+++
Pilnībā piekrītu un cukurs arī izraisa skābu vidi. Kā saka baltā nāve. Tāpat arī alkohols ļoti skābina organismu. Tā ka nenodzeraties uz bēdām.
El
Vēža ārstēšanas metode jau sen ir atklāta, bet tā tiek noklusēta. Lielie farmācijas uzņēmumi nevēlas zaudēt savus miljardu ienākumus. Cik gan lieli zaudējumi būtu, ja cilvēki pirms nāves savai ārstēšanai neizdotu visus savus ietaupījumus, bet ārstētos paši ar pavisam vienkāršu un viesiem pieejamu, lētu metodi. Kāds zinātnieks to vēlējās atklāt sabiedrībai un viņu iesēdināja cietumā. Ar šo metodi var ārstēt arī bezcerīgus gadījumus, kā 4 stadiju. Būtībā ir tā, ka vēzis ir sēnīte, kura vairojas un attīstas organisma skābajā vidē. Tātad ko var secināt? Lai vēzi uzveiktu organismam jābūt sārmainai videi. Kas arī būtu nepieciešams dzīvam organismam, jo skābs ph organismam ir, kad cilvēks nomirst. Diemžēl mūsdienu dzīvesveids veicina skābu ph, no kura arī rodas lielākā daļa visu slimību. Pavisam vienkārša un ļoti efektīva metode ir dzeramās sodas lietošana. Karoti sodas izšķīdina karstā ūdenī, pielej aukstu un dzer tukšā dūšā stundu pirms ēšanas. Dzeramā soda nekādu kaitējumu organismam nenodara. Vien pozitīvas izmaiņas un uzveikts vēzis. Papildus, lai organismā radītu sārmainu vidi nepieciešams lietot konkrētus produktus, kā piemēram citronu, kas vielmaiņas procesā rada sarmainu vidi, visus dārzeņus, kā arī lielāko daļu augļu. Konkrētāk var painteresēties netā: http://www.malus.lv/new/index.php?id=arsteshanas-lidzeklju-slepshana
http://gaismasdarbinieki.blogspot.com/2011/12/sarmainoskabo-produktu-tabula.html
tvnet
LV ar vēzi slimo tikpat daudz cilvēku, cik vid Eiropā - katrs piektais -, bet mirstība no slimības ir 2x augstāka http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/441325-saslimstiba_ar_vezi_videji_ka_eiropa_mirstiba_divreiz_augstaka
neslimo.lv
Britu zinātnieki: aptaukošanās ir lielākais risks faktors saslimšanai ar krūts vēzi, tad alkohols un nikotīns. http://www.bbc.co.uk/news/health-14202383 (angl)
Komentāri: 4 no 4