organisma reakcija uz laika apstākļu maiņu; meteoroloģisku faktoru radītās novirzes organisma darbībā, visbiežāk nervu sistēmā, asinsritē, gremošanā un iekšējā sekrēcijā.

Izšķir centrālās un perifēriskās METEOROTROPISMS pazīmes. Centrālās pazīmes ir nogurums, nomāktība, baiļu sajūta, nemierīgs miegs, tieksme uz strīdiem, samazinātas koncentrēšanās spējas, priekšstatu izbālēšana; brīvā fantāzija un acumirkļa jaunrade nereti aktivējas. Perifēriskās pazīmes — slikta dūša, pat vemšana, caureja vai aizcietējums, sirdsklauves, palielināts urīna daudzums, samazināta izturība pret tabakas dūmiem, alkoholu un kafiju.

METEOROTROPISMS pazīmju intensitāte dažādiem cilv, var būt visai atšķirīga; par slimīgām novirzēm organismā liecina tikai intensitātes pārmērīgums (↑ meteorotropiskās slimības). METEOROTROPISMS gadījumā mainās ne tikai cilv. pašsajūta un dažādu orgānu darbība, bet arī asins, limfas, urīna, smadzeņu šķidruma un dažādu audu sastāvs, piem., atmosfēras spiedienam pazeminoties, pieaug kapilāru sienu caurlaidība, pastiprinās asins recētspēja, pieaug leikocītu skaits, palielinās virsnieru garozas hormonu daudzums asinīs.