agrāk uztvertā jutekliskā veidola (asociāciju izraisīta) reprodukcija smadzenēs. Indivīdu ā 1 i e PRIEKŠSTATS attiecas uz noteiktu priekšmetu vai personu, piem., konkrētu māju, grāmatu, draugu. Vispārinātie PRIEKŠSTATS attiecas uz līdzīgu priekšmetu kopumu, piem., māju, grāmatu, draugu vispār. Pieaugušam cilv. PRIEKŠSTATS parādās apziņā arī attiecīga vārda veidā. Daļai cilvēku PRIEKŠSTATS spēj sasniegt lielu spilgtumu (t.s. eidētiskie tēli), piem., mākslinieks redzētu ainavu atceras tikpat spilgtu kā īstenībā. Taču vesels cilv. nekad nesajauc PRIEKŠSTATS ar īstenību. Dažās psih. slimībās PRIEKŠSTATS sasniedz un pārsniedz uztveres tēlu spilgtumu un cilv. sajauc PRIEKŠSTATS ar īstenību (halucinācijas). PRIEKŠSTATS fiziol. pamats ir agrāk (uztveres procesā) izveidojušos neirālu pagaidu sakaru funkcionālo sistēmu, arī galvas smadzeņu garozas šūnu struktūrā kodētās informācijas aktivēšanās (↑ atmiņa).