brūngana ādas pigmentācija, kas rodas, pigmentam melanīnam ultravioletā starojuma ietekmē izgulsnējoties ādas virsējā kārtā; organisma aizsargreakcija dziļāko audu pasargāšanai no saules staru tiešas iedarbības. Mērenā ultravioletā starojuma ietekmē melanocīti (īpašas pigmentrades šūnas) daļu enerģijas, ko uztvēruši no saules, pārveidotu nodod tālāk citiem audiem. Uzlabojas ādas asinsrite un barošanās, palielinās ādas pretestība strutojošajai inf. u.c. kaitīgiem aģentiem. Adā rodas D vit., kam ir svarīga nozīme organisma minerālvielu maiņā. Palielinās organisma imunitāte, normalizējas vielmaiņa un asins sastāvs, uzlabojas ēstgriba, miegs un pašsajūta (↑ arī saules terapija). Tomēr labvēlīgi uz organismu iedarbojas tikai tāds IEDEGUMS, kas iegūts, pakāpeniski un ne pārāk ilgstoši apsauļojoties. Saules stari ādu visvairāk ietekmē rīta stundās, kad ultravioletais starojums vislabāk sasniedz zemes virsmu, kā arī pie plašām ūdenstilpēm, kur gaiss mazāk -piesārņots. IEDEGUMS intensitāte atkarīga no sauļošanās ilguma un biežuma, kā arī no ādas jutīguma. Visjutīgākā āda ir bērniem, cilvēkiem ar sarkaniem matiem, kā arī cilvēkiem, kam ir difūzais toksiskais kākslis, ekzēma vai asinsvadu slimības; mazāks ādas jutīgums ir vecumā, cilvēkiem, kam ir sausa āda, distrofīja vai mazasinība. Lai āda nekļūtu pārāk sausa, pirms sauļošanās to var ieziest ar taukainu ziedi vai eļļu. Ilgstoša uzturēšanās saulē var kaitēt veselībai, izraisot t° paaugstināšanos, saules dūrienu, ādas apdegumu; no ilgstošas uzturēšanās saulē jāvairās cilvēkiem, kas slimo ar aktīvu plaušu tbc, ļaund. audzējiem, smagām sirds un asinsvadu slimībām, sklerozi.