krāsvielu nogulsnēšanās audos. Cilv. ādā atrodas 5 krāsvielas jeb pigmenti: karotīns, melanīns, melanoīds, oksihemoglobīns un reducētais hemoglobīns. Šo pigmentu daudzuma attiecība dažādās ādas vietās ir ļoti atšķirīga. Ādas (arī matu) PIGMENTĀCIJA parasti atkarīga gk. no pigmenta melanīna — brūnganmelnas, sīkgraudainas organiskās vielas. Melanīns veidojas īpašās šūnās — melanocītos, kas atrodas ādas virsējā kārtā (epidermā). Tā veidošanās ir sarežģīts fermentatīvs process, ko regulē veģetatīvā nervu sistēma un iekšējā sekrēcijas dziedzeru darbība. PIGMENTĀCIJA veicina dažādi ārēji un iekšēji faktori: ultravioletais starojums, termiski, meh. kairinājumi, hron. iekaisumi u.c. Melanocītu aktivitāte un līdz ar to ādas PIGMENTĀCIJA ir atkarīga no rases, dzimuma, vecuma. Tā ir lielāka vīriešiem, pastiprinās līdz ar dzimumgatavības iestāšanos, bet sevišķi vecumā. Pastiprināta PIGMENTĀCIJA ir atsevišķās ķermeņa daļās — ap dzimumorgāniem, krūtsgaliem, ādas krokās. PIGMENTĀCIJA ir arī organisma aizsargreakcija ļ pret saules staru tiešu iedarbību (↑ iedegums). PIGMENTĀCIJA traucējumi ir palielināts vai samazināts melanīna daudzums ādā. Ja melanīna daudzums ādā palielinās, veidojas pigmentplankumi. Melanīna samazināšanās ādā rada bezpigmenia plankumus.