lielmolekulārs organiskais savienojums (nukleīnskābe), kas satur ģenētisko informāciju un veido gēna ķīm. pamatu.

DEZOKSIRIBONUKLEINSKĀBE (DNS) molekula sastāv no 4 nukleotīdu veidiem. Katrs nukleotīds satur purīnbāzi (adenīnu, guanīnu) vai piramidīnbāzi (citozīnu, timīnu), ogļhidrātu dezoksiribozi un fosforskābi. Nukleotīdi savstarpēji savienoti garās virknēs. No nukleotīdu sastāva, daudzuma un izvietojuma secības virknē atkarīgs sugai raksturīgais DEZOKSIRIBONUKLEINSKĀBE (DNS) specifiskums.

Nukleotīdu secībā ietvertā ģenētiskā informācija nosaka, kādas olbv. šūna spēj sintezēt, t.i., kādas aminoskābes kādā secībā iesaistās olbv. molekulā. DEZOKSIRIBONUKLEINSKĀBE (DNS) milzīgā molekula sastāv no 2 šādām virknēm, kas, regulāriem vijumiem savītas ap kopēju asi, veido dubultspirāli. Ūdeņraža saites savieno vienas spirāles timīna atlikumu ar otras spirāles adenīna atlikumu un analoģiski — guanīna atlikumu ar citozīna atlikumu. Tādējādi virknes ir komplementāras (papildina viena otru). Šāda īpatnēja struktūra nosaka ne tikai DEZOKSIRIBONUKLEINSKĀBE (DNS) biol., bet arī fizikālās un ķīm. īpašības — DEZOKSIRIBONUKLEINSKĀBE (DNS) molekulas ir stabilas.

Šūnu kodolos DEZOKSIRIBONUKLEINSKĀBE (DNS) ir saistīta gk. ar olbv. kā dezoksiribonukleoproteīds, kas ir galvenā hromosomu sastāvdaļa. Šūnas dalīšanās cikla laikā DEZOKSIRIBONUKLEINSKĀBE (DNS) daudzums dubultojas. DEZOKSIRIBONUKLEINSKĀBE (DNS) dubultošanās (replikācijas) procesā dubultspirāles virknes atdalās viena no otras, uz katras no tām fermenta ietekmē sintezējas jauna, tai komplementāra virkne. Tādējādi katra no abām jaunajām DEZOKSIRIBONUKLEINSKĀBE (DNS) molekulām, kas identiskas vecajai, satur vienu veco un vienu no jauna sintezēto virkni. DEZOKSIRIBONUKLEINSKĀBE (DNS) ir matrice arī ribonukleinskābes sintēzei.