HROMOSOMAS
Grieķu val.: chroma somaSkaidrojums: gr. chroma krāsa + soma ķermenis
— šūnas kodola uzbūves elementi, kuros ieslēgta šūnas galvenā ģenētiskā informācija.
HROMOSOMAS piemīt autoreproducēšanās spēja, un šūnas dalīšanās laikā tās likumsakarīgi sadalās pa meitšūnām. Tādējādi HROMOSOMAS nodrošina šūnas kodolā esošās ģenētiskās informācijas (gēnu) nodošanu nākamajām šūnu un organismu paaudzēm. HROMOSOMAS veido dezoksiribonukleoproteīds, kurā dezoksiribonukleīnskābes (DNS) molekula saistīta ar bāzisku olbv.; šajā kompleksā ir arī ribonukleīnskābe (RNS), skāba olbv. un bivalenti metāli. HROMOSOMAS ir primārā iežmauga, kas sadala HROMOSOMAS divos plecos. Primārajā iežmauga atrodas centromēra — HROMOSOMAS meh. centrs, kur mitozes laikā piestiprinās vārpstas pavedieni. Izšķir divējādus HROMOSOMAS kopumus jeb komplektus: haploidālo jeb gametisko (n), kas sastopams nogatavojušās dzimumšūnās, un dubulto, diploidālo jeb zigotisko komplektu (2n) — somatiskajās šūnās.
Katrai organismu sugai raksturīgs noteikts HROMOSOMAS skaits, tātad HROMOSOMAS skaits un to uzbūves īpatnības ir viena no sugas pazīmēm. Cilvēkam 2n ir 46 (23 pāri), n — 23, tātad dzimumšūnās HROMOSOMAS ir 2 reizes mazāk nekā pārējās šūnās. Apaugļošanās procesā, olšūnas un spermatozoīda kodoliem saplūstot, rodas zigota ar 2n — viens komplekts no tēva, otrs no mātes. No 23 HROMOSOMAS pāriem 22 pāri (autosomas) vīrietim un sievietei ir vienādi; 23. pāris (dzimumhromosomas) sievietei sastāv no 2 lielām X HROMOSOMAS, vīrietim — no 1 X un 1 mazas Y HROMOSOMAS (atšķiras arī pēc formas).
HROMOSOMAS komplekta kvantitatīvo (HROMOSOMAS skaits un lielums) un kvalitatīvo (HROMOSOMAS morfoloģija) iezīmju kopumu apzīmē ar terminu «kariotips». Katrai HROMOSOMAS komplekta HROMOSOMAS ir noteikts garums un forma. HROMOSOMAS morfoloģiskā uzbūve labi redzama mitozes (šūnu dalīšanās) metafāzē. Cilvēka HROMOSOMAS garums 1,5 µm (21.— 22. HROMOSOMAS) — 10 µm (l. HROMOSOMAS). HROMOSOMAS pētī citoģenētika.
Cilvēkam dažreiz no homoloģiskajām HROMOSOMAS vienas trūkst (monosomija) vai ir lieka HROMOSOMAS (trisomija); tas saistīts ar dažādām organisma uzbūves un attīstības anomālijām. Piem., Ternera—Šereševska sindroma gadījumā trūkst vienas X HROMOSOMAS tāpēc HROMOSOMAS kopējais skaits ir 45; Klainfeltera sindromu nosaka lieka X HROMOSOMAS; Dauna slimības pamatā ir 21. hromosomas trisomija.
Prasmei diferencēt HROMOSOMAS ir liela nozīme med. ģenētikā, jo tas palīdz precīzi noteikt novirzes slimnieka kariotipā.
HROMOSOMAS piemīt autoreproducēšanās spēja, un šūnas dalīšanās laikā tās likumsakarīgi sadalās pa meitšūnām. Tādējādi HROMOSOMAS nodrošina šūnas kodolā esošās ģenētiskās informācijas (gēnu) nodošanu nākamajām šūnu un organismu paaudzēm. HROMOSOMAS veido dezoksiribonukleoproteīds, kurā dezoksiribonukleīnskābes (DNS) molekula saistīta ar bāzisku olbv.; šajā kompleksā ir arī ribonukleīnskābe (RNS), skāba olbv. un bivalenti metāli. HROMOSOMAS ir primārā iežmauga, kas sadala HROMOSOMAS divos plecos. Primārajā iežmauga atrodas centromēra — HROMOSOMAS meh. centrs, kur mitozes laikā piestiprinās vārpstas pavedieni. Izšķir divējādus HROMOSOMAS kopumus jeb komplektus: haploidālo jeb gametisko (n), kas sastopams nogatavojušās dzimumšūnās, un dubulto, diploidālo jeb zigotisko komplektu (2n) — somatiskajās šūnās.
Katrai organismu sugai raksturīgs noteikts HROMOSOMAS skaits, tātad HROMOSOMAS skaits un to uzbūves īpatnības ir viena no sugas pazīmēm. Cilvēkam 2n ir 46 (23 pāri), n — 23, tātad dzimumšūnās HROMOSOMAS ir 2 reizes mazāk nekā pārējās šūnās. Apaugļošanās procesā, olšūnas un spermatozoīda kodoliem saplūstot, rodas zigota ar 2n — viens komplekts no tēva, otrs no mātes. No 23 HROMOSOMAS pāriem 22 pāri (autosomas) vīrietim un sievietei ir vienādi; 23. pāris (dzimumhromosomas) sievietei sastāv no 2 lielām X HROMOSOMAS, vīrietim — no 1 X un 1 mazas Y HROMOSOMAS (atšķiras arī pēc formas).
HROMOSOMAS komplekta kvantitatīvo (HROMOSOMAS skaits un lielums) un kvalitatīvo (HROMOSOMAS morfoloģija) iezīmju kopumu apzīmē ar terminu «kariotips». Katrai HROMOSOMAS komplekta HROMOSOMAS ir noteikts garums un forma. HROMOSOMAS morfoloģiskā uzbūve labi redzama mitozes (šūnu dalīšanās) metafāzē. Cilvēka HROMOSOMAS garums 1,5 µm (21.— 22. HROMOSOMAS) — 10 µm (l. HROMOSOMAS). HROMOSOMAS pētī citoģenētika.
Cilvēkam dažreiz no homoloģiskajām HROMOSOMAS vienas trūkst (monosomija) vai ir lieka HROMOSOMAS (trisomija); tas saistīts ar dažādām organisma uzbūves un attīstības anomālijām. Piem., Ternera—Šereševska sindroma gadījumā trūkst vienas X HROMOSOMAS tāpēc HROMOSOMAS kopējais skaits ir 45; Klainfeltera sindromu nosaka lieka X HROMOSOMAS; Dauna slimības pamatā ir 21. hromosomas trisomija.
Prasmei diferencēt HROMOSOMAS ir liela nozīme med. ģenētikā, jo tas palīdz precīzi noteikt novirzes slimnieka kariotipā.
Komentāri: 0 no 0