ĢENĒTIKA
Grieķu val.: gennētikosSkaidrojums: gr. gennētikos uz izcelsmi attiecīgs
medicīniskā, — cilv. ģenētikas (antropoģenētikas) nozare, kas pētī iedzimtās slimības, kā arī to profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu. Med. ĢENĒTIKA izmanto ģenealoģisko, dvīņu, citoģenētisko u.c. pētīšanas metodes. Ar citoģenētisko metodi pierādīts, ka iedzimtās slimības ir saistītas ar novirzēm genomā, t.i., pārmaiņām hromosomu struktūrā, ar hromosomu uzbūves īpatnībām, kvantitatīvām pārmaiņām hromosomu komplektā. Piem., pārmaiņas hromosomu uzbūvē vai daudzumā ir Dauna slimības, Temera—Šereševska sindroma, Klainfeltera sindroma, hron. mieloleikozes u.c. iedzimto slimību pamatā. Jo agrāk konstatē novirzes genomā, jo lielākas ir iespējas daļēji vai pat pilnīgi novērst slimības simptomus (tas attiecas īpaši uz iedzimtām vielmaiņas slimībām). Med. ĢENĒTIKA savukārt ir vairākas nozares, piem., imūnģenētika, ļaund. audzēju un leikožu attīstības ģenētika, farmakoģenētika
Komentāri: 0 no 0