APTAUKOŠANĀS

Latīņu val.: adipositas
  • Starptautiskā slimību klasifikācija (ssk10)
    Kods: E66
    Klasifikātorā:
    • Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības E00-E90
      • Aptaukošanās un citas hiperalimentācijas E65-E68
        • Aptaukošanās E66
        • Aptaukošanās pārmērīgas ēšanas dēļ E66.0
        • Medikamentu ierosināta aptaukošanās E66.1
        • Pārmērīga adipozitāte ar plaušu hipoventilāciju E66.2
        • Citi aptaukošanās varianti E66.8
        • Aptaukošanās, neprecizēta E66.9
  • Avots
    Populārā medicīnas enciklopēdija, 1984. gads.

pārmērīga tauku uzkrāšanās organismā, it īpaši zemādā un ap iekšējiem orgāniem. Vīriešiem taukaudi vairāk veidojas ķermeņa augšdaļā un uz vēdera, sievietēm — uz vēdera un gūžām.

APTAUKOŠANĀS pamatā ir tauku sintēzes un uzkrāšanās procesu pārsvars pār to noārdīšanās procesiem. Ar uzturu uzņemamās enerģijas daudzumu regulē ēstgribas centrs un sāta centrs, kas atrodas starpsmadzenēs. Gandrīz katrs cilv. ekonomiski attīstītajās zemēs uzņem nedaudz vairāk enerģijas, nekā nepieciešams. Tomēr veselam cilv. vielmaiņa regulējas tā, lai liekā enerģija tiktu patērēta. Ja organisms nespēj vielmaiņu intensificēt, rodas APTAUKOŠANĀS.

Nereti APTAUKOŠANĀS saistīta ar iedzimtību. APTAUKOŠANĀS cēlonis var būt arī CNS bojājums, iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības, vielmaiņas traucējumi, sistemātiska pārēšanās, mazkustīgs dzīves veids. APTAUKOŠANĀS var rasties jebkurā vecumā, arī bērnam vai pusaudzim. Aptaukošanos zināmā mērā sekmē plaša mehanizācijas ieviešana ražošanā un sadzīvē, kā arī labāks uzturs.
Tauku nogulsnējumus organismā vairo gk. ogļhidrāti, it īpaši saldumi, miltu produkti un kartupeļi. Aptaukošanos veicina arī pārāk silts apģērbs un siltas telpas.

APTAUKOŠANĀS traucē sirdsdarbību, asinsriti, elpošanu un ķermeņa kustības; taukaudu infiltrācija deģenerē sirds muskulatūru un aknas, kā arī citus iekšējos orgānus. Aptaukojušies cilv. jūtas nespēcīgi, viņiem ir aizdusa, var būt kāju tūska, izsutumi ādas krokās, izsitumi. Šie cilv. biežāk sirgst ar paaugstinātu asinsspiedienu un cukura diabētu (cukurslimību), viņiem agrāk attīstās ateroskleroze.

Aptaukojušies cilv. biežāk un agrāk saslimst ar miokarda infarktu un insultu, ir neizturīgāki pret inf-ām, mūža garums viņiem par 5—10 g. īsāks nekā pārējiem.

Izšķir vairākas APTAUKOŠANĀS pakāpes:
I pakāpe — ķermeņa masa ir līdz 29% lielāka par normālo,
II pakāpe — ķermeņa masa pārsniedz normālo par 30—49%,
III pakāpe — ķermeņa masa pārsniedz normālo par 50—99% ,
IV pakāpe — ķermeņa masa pārsniedz normālo par 100% un vairāk.

Ārstēšana un profilakse. Diendienā ievērojami šādi galv. ieteikumi: muskuļu darbs, uzturs ar mazu enerģētisko vērtību, iespējami viegls apģērbs, plāns apsegs, vēsa ūdens procedūras (viss, kas sekmē enerģijas patēriņu siltuma ražošanai).
Uzturā lietojami dārzeņi — kāposti, burkāni, bietes, kāļi, gurķi, tomāti, salāti, kā arī augļi un ogas. Ieteicami arī piena produkti, vislabāk vājpiena biezpiens, kefīrs, rūgušpiens un siers. No olbv. produktiem var ēst liesu gaļu, saldūdens zivis, olas, sēnes, zirņus un pupas. Diētu palīdz izvēlēties ārsts (arī ārstnieciskais uzturs). Svarīga nozīme ir ārstn. fizkultūrai.
  • Komentāri: 0 no 15

Pievienot komentāru