ļoti izplatītas, daudzveidīgas zobu apkārtējo audu (parodonta) slimības. Vieglākā formā sākas mīkstajos audos ar smaganu iekaisumu. Smagākā formā vispirms skar zoba ligzdiņas kaulaudus, tālāk izplatās uz smaganām un izraisa parodontozi. Slimībai ieilgstot, arī vieglākās PARODONTOPĀTIJAS formas var pāriet parodontozē, tāpēc jebkura parodonta saslimšana var kļūt par zobu kustīguma un izkrišanas cēloni. Parodonta patol. pārmaiņas rodas sakarā ar vispārējām organisma slimībām (kuņģa un zarnu, iekšējās sekrēcijas dziedzeru, sirds un asinsvadu, nervu slimības, cukura diabēts) un mutes dobuma kairinājumiem (mutes dobuma higiēnas neievērošana, zobakmens, sakodiena anomālijas, zobu pārslodze). Ar PARODONTOPĀTIJAS slimo cilvēki dažādā vecumā. Ar vieglāko PARODONTOPĀTIJAS formu — smaganu iekaisumu slimo jau bērni (apm. 40% skolēnu). Vēlākajos mūža gados PARODONTOPĀTIJAS izplatība pieaug, biežāk tiek konstatēta arī smagā PARODONTOPĀTIJAS forma — parodontozē. Pilnīgi veseli parodonta audi pieaugušajiem novērojami reti. Profilakse. Pilnvērtīgs, vit-iem bagāts uzturs, sevišķi parodonta veidošanās periodā (līdz 17. mūža g.). Zobiem jānodrošina pareiza slodze, lietojot uzturā nesasmalcinātus, nevārītus dārzeņus un augļus, cietu rupjmaizi, kā arī laikus novēršot sakodiena anomālijas. Bērnam jāārstē visi (gan piena, gan pastāvīgie) bojātie zobi un smaganu iekaisumi. Regulāri jātīra zobi (↑ zobu kopšana), vienlaikus izdarot arī masāžu, kas uzlabo audu asinsapgādi. Ja smaganu iekaisums jau pusaudža vecumā kļuvis hronisks, nepieciešama rūpīga, atkārtota ārstēšana, lai vēlākajos gados tas nepārietu smagā PARODONTOPĀTIJAS formā.