NEIRODERMITS (PME)
Latīņu val.: neurodermitisSkaidrojums: gr. neuron nervs + derma āda
— samērā bieži sastopama alerģiska hron. ādas slimība, kam tieksme atkārtoties pēc psih. pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī tad, ja uzturā lieto kairinošas vielas, saldumus.
Daļai NEIRODERMITS (PME) slimnieku ir patol. pārmaiņas nervu sistēmā, iekšējās sekrēcijas dziedzeros, kuņģī, zarnās, aknās, turklāt, paasinoties iekšējo orgānu slimībai, pastiprinās arī NEIRODERMITS (PME) . Dažreiz NEIRODERMITS (PME) var būt kopā ar bronhiālo astmu. Liela daļa slimnieku bērnībā slimojuši ar ekzēmu vai niezuli. NEIRODERMITS (PME) attīstībā nozīme arī iedzimtībai. Slimības sākumā ir intensīva lēkmjveida nieze, kas pastiprinās naktī, kā arī siltumā. Vēlāk uz ādas rodas izsitumi. Izšķir norobežoto un difūzo NEIRODERMITS (PME).
Norobežotā NEIRODERMITS (PME) gadījumā nieze un izsitumi lokalizējas kādā norobežotā ķermeņa daļā, visbiežāk sejā, kakla mugurpuse, augšstilbu iekšējā virsmā, paceles bedrītē, ap dzimumorgāniem un anālo atveri. Slimniekam kasoties, bojātajās vietās āda kļūst raupja, sausa, neelastīga, tumšāka. Ķermeņa augšdaļā āda bojātajās vietās brūngansārta, lejasdaļā, sevišķi uz kājām — sārti violeta; retos gadījumos tā ir balta — bez pigmentācijas (t.s. baltais NEIRODERMITS (PME)).
Difūzais NEIRODERMITS (PME) skar plašas ķermeņa virsmas — rokas, kājas, vidukli, reizēm visu ādu. Pēc ilgstošas kasīšanās āda pārklājas ar asiņainām krevelītēm, jo nieze mazinās vai izzūd, ja traumē ādas virskārtu, līdz rodas sāpju sajūta. Traumētai ādai izzūd aizsargspēja pret mikrobiem, tāpēc bieži pievienojas strutojošā inf. (furunkuloze u.c). Raksturīgi ir uzlabošanās periodi, sevišķi vasarā vai tad, kad slimnieks nokļūst dienvidos. Ārstēšana vispārēja un lokāla.
Norobežotais NEIRODERMITS (PME) ārstēšanai padodas samērā viegli. Lieto siltas peldes, parafīna aplikācijas, apsaldēšanu ar hloretilu (etilhlorīdu), darsonvalīzāciju, apstarošanu ar ultravioleto starojumu, ziedes, kas satur naftalānu, darvu, sēru, hormonu preparātus.
Difūzā NEIRODERMITS (PME) ārstēšana ir individuāla. Vislabākos panākumus var gūt, ja novērš iekšējo orgānu un nervu sistēmas darbības traucējumus. Bieži NEIRODERMITS (PME) izzūd, slimniekam mainot klimatiskos apstākļus. Pēc ārsta norādījuma lieto broma, novokaīna, vit-u, prethistamīna, hormonu preparātus. Jāievēro diēta (nelietot saldumus, asas garšvielas, kafiju, tēju, alkoholu, sālītus produktus). Sāli var aizstāt etiķis, jo tas kuņģī sadalās un nepastiprina niezi. Ieteicamas sērūdeņraža un dūņu vannas, vasarā — saules un ūdens peldes.
Profilakse. Racionāls darba un atpūtas režīms, diēta, organismu spēcinoši līdz., fizkultūra.
Daļai NEIRODERMITS (PME) slimnieku ir patol. pārmaiņas nervu sistēmā, iekšējās sekrēcijas dziedzeros, kuņģī, zarnās, aknās, turklāt, paasinoties iekšējo orgānu slimībai, pastiprinās arī NEIRODERMITS (PME) . Dažreiz NEIRODERMITS (PME) var būt kopā ar bronhiālo astmu. Liela daļa slimnieku bērnībā slimojuši ar ekzēmu vai niezuli. NEIRODERMITS (PME) attīstībā nozīme arī iedzimtībai. Slimības sākumā ir intensīva lēkmjveida nieze, kas pastiprinās naktī, kā arī siltumā. Vēlāk uz ādas rodas izsitumi. Izšķir norobežoto un difūzo NEIRODERMITS (PME).
Norobežotā NEIRODERMITS (PME) gadījumā nieze un izsitumi lokalizējas kādā norobežotā ķermeņa daļā, visbiežāk sejā, kakla mugurpuse, augšstilbu iekšējā virsmā, paceles bedrītē, ap dzimumorgāniem un anālo atveri. Slimniekam kasoties, bojātajās vietās āda kļūst raupja, sausa, neelastīga, tumšāka. Ķermeņa augšdaļā āda bojātajās vietās brūngansārta, lejasdaļā, sevišķi uz kājām — sārti violeta; retos gadījumos tā ir balta — bez pigmentācijas (t.s. baltais NEIRODERMITS (PME)).
Difūzais NEIRODERMITS (PME) skar plašas ķermeņa virsmas — rokas, kājas, vidukli, reizēm visu ādu. Pēc ilgstošas kasīšanās āda pārklājas ar asiņainām krevelītēm, jo nieze mazinās vai izzūd, ja traumē ādas virskārtu, līdz rodas sāpju sajūta. Traumētai ādai izzūd aizsargspēja pret mikrobiem, tāpēc bieži pievienojas strutojošā inf. (furunkuloze u.c). Raksturīgi ir uzlabošanās periodi, sevišķi vasarā vai tad, kad slimnieks nokļūst dienvidos. Ārstēšana vispārēja un lokāla.
Norobežotais NEIRODERMITS (PME) ārstēšanai padodas samērā viegli. Lieto siltas peldes, parafīna aplikācijas, apsaldēšanu ar hloretilu (etilhlorīdu), darsonvalīzāciju, apstarošanu ar ultravioleto starojumu, ziedes, kas satur naftalānu, darvu, sēru, hormonu preparātus.
Difūzā NEIRODERMITS (PME) ārstēšana ir individuāla. Vislabākos panākumus var gūt, ja novērš iekšējo orgānu un nervu sistēmas darbības traucējumus. Bieži NEIRODERMITS (PME) izzūd, slimniekam mainot klimatiskos apstākļus. Pēc ārsta norādījuma lieto broma, novokaīna, vit-u, prethistamīna, hormonu preparātus. Jāievēro diēta (nelietot saldumus, asas garšvielas, kafiju, tēju, alkoholu, sālītus produktus). Sāli var aizstāt etiķis, jo tas kuņģī sadalās un nepastiprina niezi. Ieteicamas sērūdeņraža un dūņu vannas, vasarā — saules un ūdens peldes.
Profilakse. Racionāls darba un atpūtas režīms, diēta, organismu spēcinoši līdz., fizkultūra.
Komentāri: 0 no 0