akūta dzīvn. inf. slimība, ar ko var inficēties arī cilv. Cilvēkam MUTES UN NAGU SĒRGA saistīta ar drudzi un lokalizētiem specifiskiem bojājumiem gļotādā un ādā. Ieros. ir vīruss. Pret to visuzņēmīgākie dzīvn. ir govis, cūkas, kazas un aitas. Cilv. inficējas, gk. lietojot uzturā nevārītu pienu, kā arī saskarē ar slimiem dzīvn. Sevišķi uzņēmīgi ir bērni. Inf. organismā iekļūst caur mutes dobuma vai kuņģa un zarnu gļotādu, retāk caur ievainotu ādu. Inkubācijas periods parasti ilgst no 18 st. līdz 3—8 dienām. Slimība sākas ar vispārējas intoksikācijas pazīmēm — nespēku, drebuļiem, galvassāpēm, t° paaugstināšanos līdz 39—40°. Pēc 1—2 dienām inf. iekļūšanas vietās uz gļotādas parādās specifiski ar limfu pildīti pūslīši (aftas). Pēc pūslīšu plīšanas to vietā paliek Čūliņas; mutē rodas dedzinoša sajūta, izdalās daudz siekalu. Izsitumi var rasties arī uz ādas ap muti un degunu, apakšdelmā, apakšstilbā, uz plaukstām un kāju pēdām (gk. pirkststarpās un ap nagiem). Pēc 3—5 dienām čūliņas sāk dzīt, t kļūst normāla un sākas atveseļošanās. Pieaugušiem cilv. slimības norise ir labdabīga, bērniem tā ir smagāka. Pēc pārslimošanas paliek ilgstoša imunitāte. Ārstēšana vietēja un vispārēja, ko katrā atsevišķā gadījumā nosaka ārsts. Profilakse. Saslimušos dzīvn. izolē, izdara dezinfekciju, dzīvniekiem ievada vakcīnu. Kopjot slimos dzīvn., stingri jāievēro higiēnas noteikumi — jāstrādā speciālā tērpā (virsvalks, cimdi, zābaki), jālieto dezinficējoši šķīdumi; slimo dzīvn. kopējiem kategoriski aizliegts darba laikā ēst vai smēķēt. Nedrīkst lietot nevārītu pienu vai no nevārīta vai nepasterizēta piena gatavotus produktus.