ārsta, un diagnostiska procedūra, ko izdara, orgānu dobumos vai asinsvados ievadot katetru. KATETRIZACIJA lieto ginekoloģijā (dzemdes KATETRIZACIJA), otorinolariņgoloģijā (dzirdes kanāla KATETRIZACIJA, balsenes KATETRIZACIJA), ķirurģijā (bronhu KATETRIZACIJA, sirds dobumu KATETRIZACIJA, asinsvadu KATETRIZACIJA), uroloģijā (urīnpūšļa KATETRIZACIJA, urīnvada KATETRIZACIJA). Bronhu KATETRIZACIJA izdara diagnostiskā nolūkā, lai iegūtu materiālu histoloģiskai vai citoloģiskai izmeklēšanai no patol. veidojumiem, kas lokalizēti bronhu zarojuma perifēriskās daļās un nav apskatāmi ar bronhoskopu. Ārstn. nolūkā bronhus katetrizē, lai atbrīvotu no gļotām vai strutām patol. dobumus plaušās vai bronhu patol. paplašinājumus, kā arī lai tur ievadītu medikamentus. Sirds dobumu KATETRIZACIJA mērķis — izmērīt spiedienu sirds dobumos un lielajos asinsvados sirds tuvumā, kā arī ievadīt kontrastvielu sirds dobumos, lai izmeklētu tos rentgenoloģiski. Ar asinsvadu KATETRIZACIJA nosaka dažādu orgānu slimību raksturu un plašumu. Asinsvados (plaušu artērijas, bronhiālās un nieru artērijas, sirds vainagartērijas, gremošanas orgānu asinsvadi) ar katetru ievada kontrastvielu un tos rentgenoloģiski izmeklē. Ārstn. nolūkā asinsvadus katetrizē, lai ievadītu slimajā orgānā medikamentus. Urīnpūsli un augšējos urīnceļus katetrizē, lai likvidētu urīna aizturi vai sastrēgumu, iegūtu urīnu analīzei, skalotu vai uzpildītu urīnpūsli (cistoskopijas gadījumā). KATETRIZACIJA nepieciešama, lai noteiktu urīnizvadkanāla un urīnvadu caurejamību, urīnvada aizsprostojuma augstumu un raksturu, urīnpūšļa iztukšošanās spējas, urīnizvadkanāla un urīnpūšļa traumas, anūrijas raksturu. KATETRIZACIJA jāizdara, stingri ievērojot aseptikas likumus. Dažu uroloģisku slimību gadījumā KATETRIZACIJA var izdarīt slimnieks pats. Katetrs iepriekš rūpīgi jānovāra, tad, turot novārītā pincetē, jāaplej ar sterilu eļļu vai glicerīnu un jāievada urīnizvadkanāla.