ķīm. savienojumi, ko lieto, lai ar parastajām rentgenoloģiskajām metodēm izmeklētu grūti atšķiramus orgānus (↑ kontrastizmeklēšana). Ir negatīvās KONTRASTVIELAS — vielas, kuru blīvums ir mazāks par organisma audu blīvumu, un pozitīvas KONTRASTVIELAS, kuru blīvums ir lielāks par organisma audu blīvumu. Negatīvās KONTRASTVIELAS rentgenstarojumu aiztur mazāk nekā organisma audi, pozitīvās — vairāk. Negatīvās KONTRASTVIELAS ir gāzes — gaiss, skābeklis, vienvērtīgā slāpekļa oksīds. Pozitīvās KONTRASTVIELAS ir gk. smago metālu un halogēnu sāļu šķīdumi vai suspensijas eļļā vai ūdenī. Biežāk lieto dažādus joda savienojumus. KONTRASTVIELAS jābūt pilnīgi nekaitīgām, tās nedrīkst organismā veidot nekādus savienojumus, tām jābūt viegli un pietiekami ātri izvadāmām no organisma. Atkarībā no kontrastējamā orgāna izvēlas atbilstošu KONTRASTVIELAS. Gremošanas orgānu kontrastēšanai lieto bārija sulfāta suspensiju, kas dod ļoti labu kontrastu un nesaistās ar gremošanas orgānu izdalīto sekrētu. Bronhu un limfātiskās sistēmas kontrastēšanai izmanto eļļā šķīstošus joda preparātus, bet asinsvadu izmeklēšanai — ūdenī šķīstošus joda preparātus. Lai redzētu plaušu robežas vai vēdera dobuma orgānus, pleiras vai vēdera dobumā ievada gaisu vai skābekli. Dažreiz izmeklējamā orgānā vienlaikus ievada 2 KONTRASTVIELAS — negatīvu un pozitīvu, piem., lai varētu precīzi noteikt zarnu gļotādas kroku izvietojumu, zarnās ievada bārija sulfāta suspensiju un gaisu.