, kas bloķē veģetatīvo nervu ganglijus. Pie gangliolītiskie līdzekļi pieder benzoheksonijs, pentamīns, dikolīns, pahikarpīns, nanofīns, pirilēns, mekamīns, arfonāds u.c. Samazinot nervu impulsu plūsmu uz asinsvadiem, gangliolītiskie līdzekļi pazemina to tonusu, tāpēc tos izmanto hipertoniskās slimības u.c. ar asinsvadu spazmām saistītu slimību ārstēšanā. gangliolītiskie līdzekļi izraisīto asinsspiediena pazemināšanos izmanto ķirurģijā, lai samazinātu asins zudumu vairogdziedzera, priekšdziedzera un krūts dziedzera operācijās. Samazinot impulsu plūsmu parasimpātiskajos nervos, gangliolītiskie līdzekļi samazina gremošanas dziedzeru sekrēciju, atslābina iekšējo orgānu gludo muskulatūru, tāpēc gangliolītiskie līdzekļi lieto kuņģa čūlas, zarnu un bronhu spazmu ārstēšanā. Pahikarpīnu un dikolīnu, kas pastiprina dzemdes muskulatūras saraušanos, izmanto arī dzemdību stimulēšanai. gangliolītiskie līdzekļi lieto arī plaušu un smadzeņu tūskas ārstēšanā un profilaksē. Galv. blakusparādības ir ēstgribas trūkums, sausums mutē, aizcietējums, urīna aizture, redzes traucējumi. Strauja stāvokļa maiņa pēc preparātu lietošanas var izraisīt pēkšņu asinsspiediena pazemināšanos un bezsamaņu (ortostatisko kolapsu). Lai tas nenotiktu, vismaz 2 st. pēc gangliolītiskie līdzekļi lietošanas jāpavada guļus. gangliolītiskie līdzekļi nedrīkst lietot hipotoniskās slimības, aterosklerozes, miokarda infarkta gadījumā, kā arī tad, ja ir asinsizplūdums smadzenēs. gangliolītiskie līdzekļi lietojami tikai ārsta uzraudzībā.