medicīnā — zema sprieguma (50—100 V) līdzstrāvas, t.s. galvaniskās strāvas izmantošana ārstn-ā; viena no elektroterapijas metodēm. GALVANIZĀCIJA aparātos līdzstrāvas avots ir lampu vai pusvadītāju taisngriezis, ko baro no elektrības tīkla. Lai pievadītu strāvu slimniekam, izmanto elektrodus, parasti dažādas formas un lieluma 0,3—1 mm biezas svina plātnītes. Starp elektrodu un ādu liek starplikas — siltā ūdenī samērcētas, vairākkārt salocītas flaneļa salvetes. Hidrofilās starplikas starp elektrodu un ādu var aizstāt ūdens (hidroelektriskās peldes). Dažkārt lieto ogles vai grafīta elektrodus, gk. hidroelektriskajās peldēs, kā arī elektroforēzē acu slimību ārstēšanai. Izmanto arī elektrodus, ko ievada dobumos (degunā, taisnajā zarnā, barības vadā vai kuņģī). GALVANIZĀCIJA fiziol. un ārstn. iedarbības pamata ir fizikāli ķīm. procesi, kas noris, līdzstrāvai plūstot caur audiem. Līdzstrāva organisma audos ir jonu vai jonizētu koloidālu daļiņu kustība noteiktā virzienā. Dažādu organisma audu elektrovadītspēja ir stipri atšķirīga. Vislabāk līdzstrāvu vada smadzeņu šķidrums, limfa, asinis, arī muskuļu un iekšējo orgānu audi. Vislielākā elektriskā pretestība ir kaulaudiem un ādas virskārtai (epidermai). Šis faktors nosaka līdzstrāvas ceļus un iedarbību organismā. GALVANIZĀCIJA ietekmē organismā notiek šādi procesi: tiek kairināti ādas receptori, tāpēc gan vietēji (elektrodu uzlikšanas vietā), gan reflektoriski uzlabojas asinsrite, audu barošanās un vielmaiņa; mainoties jonu koncentrācijai audos, grūti šķīstoši savienojumi var pārvērsties viegli šķīstošos (to izmanto saaugumu un rētaudu mīkstināšanai); vietējas bioķīmiskas reakcijas veicina šūnu dalīšanos un audu atjaunošanos, sekmē Čūlu sadzīšanu; katoda apvidū palielinās šūnu membrānu caurlaidība, pastiprinās receptoru ierosināmība, bojātajās nervu šķiedrās atjaunojas impulsu vadīšana; anoda apvidū ierosināmība samazinās, tāpēc GALVANIZĀCIJA bieži izmanto sāpju remdēšanai. GALVANIZĀCIJA lieto nervu slimību (radikulīta, pleksīta, neirīta, neiralģijas). neirastēnijas, migrēnas, bezmiega, hipertoniskās slimības, asinsvadu slimību, hron. locītavu iekaisumu, iekšējo orgānu slimību ārstēšanā, kā arī traumatoloģijā gk, galvas un muguras smadzeņu bojājuma gadījumā. GALVANIZĀCIJA procedūru skaitu nosaka ārsts atkarībā no slimības rakstura. Procedūru ilgums 10—20 min., ārstēšanas kurss 5—15 reizes. Kursu atkārto pēc vajadzības, parasti ne vairāk kā 2—3 reizes gadā