nerva iekaisums. Biežākie cēloņi ir inf., nervu trauma, kā arī distrofiskas pārmaiņas. NEIRĪTS nereti rodas sakarā ar nervam blakus esošo audu (kaulu, muskuļu, asinsvadu, cīpslu, maksts u.c.) slimībām. NEIRĪTS raksturīgas pastāvīgas vai lēkmjveidīgas sāpes nerva apvidū un nerva funkcijas traucējumi, atbilstošo muskuļu vai to grupu vājums, kustību ierobežojums. Muskuļi kļūst ļengani, izdilst, izzūd to refleksi, jo rodas perifēriskā paralīze. Bojājuma apvidū bieži var būt ādas jušanas traucējumi. Dažreiz āda kļūst sausa, plāna vai pārāk bieza, lobās. Sejas nerva NEIRĪTS slimnieks nespēj vienā pusē saraukt pieri, aizvērt aci, atvilkt mutes kaktiņu. Redzes nerva NEIRĪTS izpaužas redzes pavājinājuma veidā. NEIRĪTS Ārstēšanā galvenais — likvidēt pamatslimību. Akūtajā fāzē nepieciešams miers bojātajam apvidum, dažreiz neliels, sauss siltums. Medikamenti un fizikālās procedūras — pēc ārsta norādījumiem. Profilakse. Jāvairās no traumām, laikus jāārstē infekcijas.