gaisa atbrīvošana no mikroorganismiem.

Telpu gaisā var būt patogēnie mikroorganismi — gripas, difterijas, skarlatīnas, masalu, garā klepus, vējbaku, epidēmiskā parotīta ( cūciņas), tbc u.c. inf. slimību ieros-i, kā arī strutas radošas baktērijas. Cilvēkam runājot, izelpojot, šķaudot un klepojot, mikrobi izplatās gaisā pat 45 m attālumā. Cilv. var inficēties, arī ieelpojot putekļus, kuros ir izžuvuši slimnieka krēpu vai siekalu pilieni; tāpēc, kopjot slimnieku, jālieto maska, kas izgatavota no 4—5 marles kārtām un aiztur 94—97% mikroorganismu.

Inf. izplatīšanos pa gaisu veicina ilgstoša daudzu cilv. uzturēšanās telpā un ventilācijas trūkums. Sevišķi tas attiecas uz skolām, kopmītnēm, kazarmām, kino, teātriem. Liela nozīme ir telpu vēdināšanai; vienkāršs un efektīvs paņēmiens ir putekļu slaucīšana, grīdu vaskošana un eļļošana. Labi izvēdinātu un uzkoptu telpu gaisā mikroorganismu ir daudz mazāk. Gaisa dezinfekcijai telpās (medicīnas iestādēs, aptiekās, arī rūpniecības uzņēmumos) izmanto ultravioletā starojuma spuldzes. Mikrobu iznīcināšanai lieto arī ķīm. vielas (gk. hlora savienojumus), tās izsmidzinot telpā sīku (mazāk par 0,1 µm) pilienu veidā.