sociālās darbības sfēra, kuras galv. uzdevums ir sekmēt harmoniski attīstītas personības veidošanu, cilv. veselības nostiprināšanu, fizisko spēju attīstību un izmantošanu sabiedriskajā praksē (ražošanā, Dzimtenes aizsardzībā u.tml.); vispārīgās kultūras sastāvdaļa. Masveidība un sp. meistarība ir divas organiski saistītas FIZISKĀ KULTŪRA un sporta daļas. FIZISKĀ KULTŪRA masveidība ir priekšnoteikums izciliem sasniegumiem sportā. FIZISKĀ KULTŪRA attīstību raksturo fiziskās audzināšanas sistēmas ideoloģiskais, zinātniski metodiskais pamats un materiāli tehniskā bāze (sp. zāles un stadioni, ierīces, inventārs, speciālistu kadri u.c.), kā arī iedz. skaits, kuri sistemātiski nodarbojas ar FIZISKĀ KULTŪRA. Tās masveidību un cilv. fiz. attīstības un sporta sasniegumu līmenī raksturo Vissavienības GDA kompleksa normu un Vissavienības vienveida sp. klasifikācijas normatīvu izpilde, rekordi u.c. Fiz. kultūras attīstība ir objektīva sabiedrības prasība, jo sekmē daudzu sociāli svarīgu uzdevumu risināšanu. FIZISKĀ KULTŪRA kā nodarbību veidam (ne kā sab. parādībai) raksturīga veselības nostiprināšanas un hig. ievirze. FIZISKĀ KULTŪRA nodarbību procesā ar dažādiem fiz. audzināšanas līdz. (fiz. vingrinājumi, dabas un hig. faktori) panāk vispusīgu organisma morfoloģisko, funkcionālo un fiz. attīstību. Cilvēki, kas sistemātiski nodarbojas ar FIZISKĀ KULTŪRA un ievēro personisko higiēnu, ir izturīgāki, mazāk slimo; tiem ir lielākas darbaspējas un sab. aktivitāte. Ar FIZISKĀ KULTŪRA var nodarboties dažāda vecuma cilvēki. Nodarbību formas ir daudzveidīgas — organizētas un patstāvīgas. Organizētās formas — vispārējā fiz. sagatavošana (vispārējās fiz. sagatavošanas sekcijas, veselības grupas), lietišķā fiz. sagatavošana (darba vingrošana, profesionāli lietišķās sagatavošanas nodarbības), aktīvā atpūta (ekskursijas, tūrisms, masu spēles), dažādas sacensības (GDA kompleksa normu kārtošanas sacensības, veselības spartakiādes U.C). Patstāvīgās formas — hig. vingrošana, pastaigas, dažādas nodarbības, kurās izmanto sp. veidu elementus (soļošana, slēpošana, airēšana, peldēšana, sp. spēles). Līdzekļus un metodes izvēlas atkarībā no nodarbību formas, cilv. veselības stāvokļa, fiz. un sportiskās sagatavotības, nodarbības ilguma un slodzes intensitātes utt. FIZISKĀ KULTŪRA darbā aktīvi piedalās veselības aizsardzības iestādes, kas nodrošina medicīnisko kontroli; plaši izmanto ārstn. un profilakses nolūkos (ārstnieciskā fizkultūra). FIZISKĀ KULTŪRA darbu PSRS vada valsts orgāni (fiz. kultūras un sp. komitejas, ministrijas un resori) un sab. organizācijas (arodbiedrības, komjaunatnes organizācijas, brīvprātīgās sp. biedrības u.c.). FIZISKĀ KULTŪRA organizatoriskais pamats ir fizkultūras kolektīvs (uzņēmumā, iestādē, skolā utt.). FIZISKĀ KULTŪRA speciālistus gatavo FIZISKĀ KULTŪRA institūtos, tehnikumos, kā arī pedagoģisko institūtu fiz. audzināšanas fakultātēs.