biol. katalizatori, kas atrodas visos dzīvajos organismos un paātrina tajos norisošās ķīm. reakcijas.

Visi enzīmi ir olbv. Pēc uzbūves tos iedala 2 grupās: vienkāršajos un saliktajos enzīmi.
Vienkāršie enzīmi veidoti no aminoskābēm. Daudz vienkāršo enzīmi (pepsīns, tripsīns, himotripsīns u.c.) ir gremošanas sulās.
Saliktajos enzīmi bez aminoskābēm, t.i., olbaltumvielas (apofermenta), ietilpst vēl arī neolbaltumvielu dabas savienojums — koferments. Apoferments nosaka enzīmi specifiskumu — spēju paātrināt tikai noteiktu ķīm. reakciju; koferments ķīm. reakcijā pārnes atsevišķus atomus vai atomu grupas. Vairākums enzīmi, kas šūnā paātrina dažādus noārdīšanas, kā arī sintēzes procesus, ir saliktie enzīmi. Daudzi enzīmi no audiem, kā arī gremošanas sulām iegūti kristāliskā veidā. Tas palīdzējis noskaidrot enzīmi ķīm. dabu. enzīmi piemīt olbv. īpašības. Stipras skābes un sārmi, smago metālu (vara, svina, dzīvsudraba u.c.) joni, ultraskaņa, augsta t° izraisa neatgriezeniskas pārmaiņas enzīmi struktūrā, tāpēc zūd to katalītiskā spēja — enzīmi inaktivējas.

enzīmi ir svarīga nozīme dzīvības procesos, jo daudzas reakcijas organismā bez enzīmi klātbūtnes norisētu ļoti gausi — tās praktiski nebūtu iespējamas. Uz katras enzīmi molekulas virsmas atrodas t.s. aktīvais centrs (noteiktu ķīm. grupu sakopojums), kas reaģē ar substrātu (savienojumu, kas ķīm. reakcijā pārveidojas). Rodas nestabils enzīmi un substrāta komplekss, kas šķeļas, veidojot reakcijas produktu un atbrīvojot enzīmi, kurš no jauna stājas reakcijā ar nākošo substrāta molekulu. Tādējādi enzīmi ķīm. reakcijā, kuru tas paātrina, pats neatgriezeniski nepārveidojas un tā darbība ir cikliska.

Organismā enzīmi nodrošina vielmaiņas procesus. Šūnās enzīmi klātbūtnē notiek specifisku vielu sintēze. Gremošanas traktā enzīmi hidrolizē (sašķeļ ar ūdens iesaistīšanos reakcijā) uzturvielas (ciete->glikoze; olbv..> aminoskābes; tauki—>taukskābes + glicerīns). Bez tam enzīmi piedalās tādos procesos kā šūnu dalīšanās, muskuļu saraušanās, elektrisko potenciālu veidošanās audos utt.
Šūnā enzīmi skaits sniedzas simtos, un tie atrodas noteiktā telpiskā kārtībā membrānu veidojumos (endoplazmatiskajā tīklā, mitohondrijos u.c.), kas nodrošina stingri saskaņotu enzīmi darbību vielmaiņas procesos. enzīmi sintezējas uz atbilstošās matrices ribonukleīnskābes. Dažu iedzimtu slimību gadījumā kāds no enzīmi nesintezējas. Tā, piem., albīnisms izskaidrojams ar enzīmi tirozināzes trūkumu. Šis enzīmi piedalās ādas, matu, acu pigmentu — melanīnu veidošanā no aminoskābes tirozīna.

Dažus enzīmi preparātus izmanto ārstn-ā, piem., kuņģa un zarnu slimību gadījumā lieto gremošanas sulu preparātus. Dažādi ķīm. savienojumi — enzīmi indes jeb inhibitori — cieši saistās ar enzīmi aktīvo centru un neļauj veidot kompleksu ar attiecīgo substrātu. Tā, piem., tvana gāze, kas ir spēcīga inde, cieši saistās ar elpošanas enzīmi citohromoksidāzi (atrodas visās šūnās). neļaujot tam pievienot skābekli. Kā enzīmi inhibitori darbojas tās indīgās kaujas vielas un insekticīdi, kas pieder pie fosfororganisko savienojumu grupas. Dažus enzīmi inhibitorus lieto medicīnā, piem., fosfakolu acu slimību ārstēšanā.