gremošanas, gk. zarnu darbības traucējumi.

Izšķir rūgšanas DISPEPSIJA un pūšanas DISPEPSIJA.
Rūgšanas DISPEPSIJA pamatā ir pastiprināta tievās zarnas motorika, kuras dēļ daļa barības ogļhidrātu netiek sagremoti un uzsūkti un nonāk resnajā zarnā, kur aktivējas rūgšanas procesi. Rūgšanas DISPEPSIJA raksturīga pastiprināta gāzu veidošanās, lēkmjveida sāpes vēderā, šķidri vai putrveidīgi izkārnījumi. Rūgšanas DISPEPSIJA var būt akūta vai hroniska.

Pūšanas DISPEPSIJA saistīta ar pūšanas pastiprināšanos resnajā zarnā un daļēji tievajā zarnā. Mazinoties kuņģa sulas skābumam un baktericiditātei, notiek mikrobu pārvietošanās no tievās zarnas lejasdaļas uz tās augšdaļu. Pūšanu veicina arī pastiprināta zarnu sulas atdalīšanās, ko izraisa pārāk liels olbv. daudzums barībā, alerģiskas reakcijas un zarnu iekaisums.
Pūšanas DISPEPSIJA raksturīga caureja, turklāt izkārnījumi ir šķidri, tumši, ar stipru smaku. Pūšanas DISPEPSIJA var būt akūta vai hroniska. Bieži sastopams abu DISPEPSIJA veidu apvienojums. Ārstē ar diētu, C, B1, B2, PP vit., adsorbējošiem līdz. un pretiekaisuma līdzekļiem.

Rūgšanas DISPEPSIJA gadījumā no uztura jāizslēdz piens (piena cukurs) un saldumi, pūšanas DISPEPSIJA gadījumā jāsamazina olbv. patēriņš. ZĪDAIŅU DISPEPSIJA (t.s. zīdaiņu caureja) ir akūti gremošanas traucējumi. Slimība noris vienkāršā vai toksiskā formā. Vienkāršajai zīdaiņu DISPEPSIJA pamatā parasti ir nepareiza ēdināšana: pārāk liels barības daudzums vai vecumam neatbilstošs ēdiens. Var saslimt arī bērni, kuri saņem pareizu uzturu, bet kuru gremošanas orgānu funkcionālās spējas pavājinātas sakarā ar kādu slimību vai pārkāršanu. Biežāk saslimst mākslīgi ēdināti bērni, kā arī bērni, kas slimo ar rahītu vai eksudatīvo diatēzi.
Barības daudzuma palielināšana vai neatbilstība sastāva ziņā rada traucējumus gremošanas dziedzeru darbībā, tāpēc barība netiek pilnīgi sagremota. Tā uzkrājas tievajā zarnā, kur iekļūst dažādi mikrobi no resnās zarnas. Mikrobi strauji vairojas, veidojot gāzes un organismam kaitīgas vielas. Tas viss kairina zarnas sienu, tāpēc pastiprinās gļotu veidošanās un peristaltika. Bērnam sākas caureja (5—6 reizes dienā). Izkārnījumi var būt putrveidīgi, ziedaini, jaukti ar gļotām, putaini. Bērna vispārējais stāvoklis parasti traucēts maz, izņemot sāpju lēkmes, kad bērns ir uzbudināts un kliedz. T normāla vai nedaudz paaugstināta. Pamazinās ēstgriba, un bērns vairs nepieņemas svarā. Var būt pastiprināta atgrūšana, dažreiz vemšana. Ja bērna organisms spēcīgs un ārstēšana sākta laikus, slimība ātri pāriet.

Ārstēšana. Vienkāršo zīdaiņu DISPEPSIJA grūti atšķirt no zarnu inf. sākuma, tāpēc bērnu nedrīkst ārstēt, nekonsultējoties ar ārstu. Līdz ārsta atnākšanai bērnam nevajag dot nekādus medikamentus. Uz 6—8 st. jāpārtrauc bērna ēdināšana, bet jādod daudz tējas vai burkānu novārījuma, dodot dzert bieži, bet nelielām porcijām. Kopējam ievadītā šķidruma daudzumam diennaktī jābūt vismaz 150 ml uz kg ķermeņa masas. Pēc tējas diētas bērna ēdināšana jāuzsāk dozēti, dodot mātes pienu vai vecumam atbilstošu maisījumu (40—50 ml ik 3 st.) un trūkstošo ēdiena daudzumu visu laiku papildinot ar tēju. Uz normālu ēdināšanu, pakāpeniski palielinot barības daudzumu, pāriet apm. 4—5 dienās, paralēli dodot gremošanas fermentus un vit.-us.

Ja bērns ir kādas slimības novājināts un netiek pareizi kopts un ēdināts, vienkāršā zīdaiņu DISPEPSIJA var pāriet toksiskajā zīdaiņu DISPEPSIJA, kad traucēti visi vielmaiņas veidi (olbv., tauku, ogļhidrātu, vit. un sevišķi ūdens un minerālvielu maiņa) un daudzu orgānu un sistēmu funkcijas. Gremošanas trakta sienu caurlaidībai palielinoties, asinīs uzsūcas organismam kaitīgas vielas — vielmaiņas starpprodukti. Šīs toksiskās vielas vispirms nokļūst aknās; ja traucēta aknu atindētājfunkcija, toksiskās vielas iedarbojas uz visiem orgāniem un sistēmām.

Toksiskās zīdaiņu DISPEPSIJA sākumā bērns ir uzbudināts, nemierīgs. Caureja pastiprinās līdz 15—20 reizēm diennaktī, izkārnījumi ūdeņaini, vēders stipri uzpūsts. Pievienojas stipra vemšana — sākumā pēc barības uzņemšanas, vēlāk neatkarīgi no tās. T paaugstinās. Āda kļūst sausa, pelēcīgi bāla, zaudē spraigumu. Acis un lielais avotiņš iekrīt, vaibsti kļūst asi, deguns smails. Samazinās urīna daudzums, reizēm pat vairs nenotiek urīna izdalīšanās. Zīdainis kļūst apātisks, miegains, nereaģē uz apkārtni, ļoti strauji samazinās tā masa.

Ārstēšana. Toksiskās zīdaiņu DISPEPSIJA gadījuma bērns pēc iespējas ātrāk jāievieto slimnīcā, jo, mājās ārstēts, tas parasti aiziet bojā.