slimība, ko izraisa ilgstošs C vit. trūkums organismā.

Šī slimība rodas, ja uzturā ilgāku laiku trūkst svaigu augļu un dārzeņu (senāk nereti jūrniekiem, polārpētniekiem u.c). SKORBUTS sastopams reti, biežāk rodas C hipovitaminoze, kas novērojama mērena un auksta klimata joslās ziemā un pavasarī.
Saslimšanu veicina vienpusīgs uzturs, nepareiza produktu glabāšana un kulinārā apstrāde, smags fiz. darbs, grūtniecība un dažādas slimības. C vit. aktivē vielmaiņu; tā trūkums nelabvēlīgi ietekmē dažādu orgānu funkcijas, taču visvairāk tiek traucēta saistaudu pamatvielas — kolagēna veidošanās, tāpēc palielinās asinsvadu caurlaidība, tiek traucēta kaulu augšana, to stiprība samazinās.

Slimība sākas ar nespēku un smaganu asiņošanu. Dažkārt kaulos un locītavās jūtamas nenoteiktas mainīgas lokalizācijas sāpes, kas pastiprinās fiz. piepūles laikā. Ada kļūst sausa un iepelēka. Vēlāk rodas sīki asins izplūdumi ādā un gļotādā. No niecīgām traumām izveidojas plaši asinsizplūduma zemādā, muskuļos, iekšējos orgānos, ķermeņa dobumos. Var būt asiņaina caureja un vemšana.
Zobi sāk kustēties un izkrīt. Rodas tūska, anēmija. Pavājinās virsnieru darbība. Samazinās organisma spēja pretoties inf. slimībām, no kurām SKORBUTS slimniekam drīz var iestāties nāve.

SKORBUTS ārstēšana. Smagas C hipovitaminozes gadījumā organismā ievada 2—3 g askorbīnskābes diennaktī. Ievada arī P vit., piem. ar preparātu rutīnu. Vieglu C hipovitaminozi var novērst ar vidēju C vit. devu, kas pieaugušam cilv. ir 0,5—1 g diennaktī. Augstāka diennakts norma nepieciešama sievietēm grūtniecības un laktācijas periodā, dažādu slimību, it īpaši inf. slimību slimniekiem, smaga fiz. darba strādniekiem. Organismam nepieciešamais C vit. daudzums jāpiegādā nevis ar vit. preparātiem, bet ar produktiem, kas satur daudz C vit., — ar augļiem un dārzeņiem.