elpvada iekaisums, kas parasti pievienojas augšējo elpošanas ceļu vai plaušu un bronhu iekaisumam. TRAHEITS var būt akūts vai hronisks. Akūts TRAHEITS rodas cilvēkam, kas slimo ar gripu, masalām, garo klepu, ieelpo kodīgas gāzes vai ļoti karstu, sausu gaisu, kā arī sakarā ar saaukstēšanos. Hron. TRAHEITS var rasties no akūta TRAHEITS, bet biežāk tas pievienojas plaušu emfizēmai, bronhītam, sirds un nieru slimībām. Galvenais TRAHEITS simptoms ir rejošs lēkmjveida klepus, kas rodas sakarā ar dziļu ieelpu, smiešanos, ilgu runāšanu vai uzturēšanos piesmēķētās telpās. Klepus spēcīgāks ir rītos un vakaros. Bez tam var būt dedzinoša sajūta un sāpes aiz krūšu: kaula. Balss ir piesmakuši, jo nereti pievienojas arī balsenes iekaisums. Krēpu nav sevišķi daudz, reizēm pat nav nemaz. Ārstēšana. Akūtu TRAHEITS var izārstēt 1—2 ned. laikā, bet hroniskam TRAHEITS uzlabošanās mijas ar paasinājuma periodiem. Akūtajā periodā un paasinājuma laikā lieto sinepju vai piparu plāksterus krūšu kaula apvidū un uz pēdām, dzer siltu pienu uz pusēm ar boržomu. Nepieciešamības gadījumā lieto arī pretklepus līdzekļus. Profilaksē galvenais ir norudīšanās — ikdienas vingrošana svaigā gaisā, noberzēšanās ar istabas t° ūdeni. Jāvalkā sezonai atbilstošs apģērbs un apavi.