Izšķir PELDĒŠANAS dabiskajos ūdeņos (upēs, ezeros, jūrās) un mākslīgos baseinos (atklātos un slēgtos).

PELDĒŠANAS laikā sevišķi izteikta ir ūdens meh. un termiskā iedarbība. PELDĒŠANAS labvēlīgi ietekmē elpošanas orgānus — pieaug elpošanas muskuļu spēks, palielinās elpošanas dziļums, plaušu vit..ā kapacitāte. PELDĒŠANAS norūda organismu, uzlabo asinsriti un termoregulāciju, pastiprina vielmaiņu, stiprina un tonizē nervu sistēmu. Cilvēkam pavadot siltā ūdenī (24—25°) 3—4 min. pat bez kustībām, elpošanas dziļums palielinās gandrīz 2 reizes, bet vielmaiņa — par 50—75% .

Atklātos ūdensbaseinos ūdens t° vienmēr ir zemāka par ķermeņa t° (ūdenī ķermenis atdod vairāk siltuma nekā gaisā tādā pašā t). Rīgas jūrmalā pat jūlijā un augustā jūras ūdens t visbiežāk ir 17—19°, tāpēc peldes tajā uzskatāmas par vēsām; LPSR upēs ūdens t° par 2—3° augstāka. Ja peldas atklātos ūdeņos, efektīvi iedarbojas arī gaiss un saule. Ezeros ar mineralizētu ūdeni un jūrās meh. un termiskajai iedarbībai vēl pievienojas ķīmiskā. Sāļu kairinošā iedarbība uz ādu un tās receptoriem neizbeidzas tūlīt pēc cilv. iznākšanas no ūdens. peldes slēgtos baseinos ir mazāk efektīvas.

PELDĒŠANAS izmanto organisma norūdīšanai, kā arī ārstn. nolūkos vielmaiņas slimību (aptaukošanās), neirastēnijas, vispārējas pārpūlēšanās, hron. pneimonijas u.c gadījumos. PELDĒŠANAS nav ieteicama cilvēkiem ar izteiktiem asinsrites sistēmas traucējumiem, akūtiem iekaisuma procesiem, sievietēm grūtniecības 2. pusē.
Pirms PELDĒŠANAS vēlama neliela (15—20 min.) atpūta, nedaudz kustību; peldēties drīkst ne agrāk kā 1—2 st. pēc ēšanas, nekādā gadījumā nedrīkst peldēties pēc alkoholisku dzērienu lietošanas. PELDĒŠANAS laikā cilvēkam pastāvīgi jākustas; PELDĒŠANAS ilgums 2—9 min. Nedrīkst peldēties, līdz parādās «zosāda». Pēc iznākšanas no ūdens ieteicams noberžaties ar dvieli; skat. arī peldēšana.