vienšūnas un daudzšūnu mikroorganismi, augu, dzīvn. un cilv. slimību — mikožu ieros-i. Pieder pie zemākajiem augiem jeb lapoņaugiem, kuru protoplastā nav hlorofila un kuri nespēj sintezēt organiskās vielas, bet iegūst tās no augu un dzīvn. atliekām vai no organismiem, kuros parazitē, Ķermenis sastāv no smalkiem pavedieniem — hifām, kas izveido micēliju; vairojas bezdzimuma ceļā daloties vai pumpurojoties, bet gk. ar sporām — konīdijām. PATOGENĀS SĒNES raksturīga biol. īpašību daudzveidība, patol. materiālā tām ir citāda uzbūve nekā mākslīgās barotnēs, tāpēc tās grūti sistematizēt un tām trūkst vienotas klasifikācijas. Lielākā daļa PATOGENĀS SĒNES pieder pie nepilnīgi pazīstamām sēnēm. Visvairāk izplatītās PATOGENĀS SĒNES ir dermatomicētes —- ādas sēnīšslimību ierosinātāji. Tie ir parazīti, kas mitinās ādas virsējos vai dziļākajos slāņos, matos un nagos; ārējā vidē nokļūst ar slimo audu atdalījumiem. Pie dermatomicētēm pieder trihofitoni — trihofītijas ieros-i, mikrosporumi — mikrosporijas ieros. un ahorions — kraupja ieros. Citām PATOGENĀS SĒNES (raugveida sēnēm, pelējumsēnēm) dzīves veids gk. saprofītisks, t.i., tās eksistē apkārtējā vidē, augsnē, uz augu un dzīvn. atliekām un tikai īpašos — cilv. organismam nelabvēlīgos apstākļos kļūst parazītiskas. Ģints Candida sēnes, piem., bieži atrodamas uz veselas ādas, gļotādas, kā arī gremošanas traktā un veselam organismam nenodara nekādu ļaunumu. Kandidamikozi šīs sēnes ierosina vienīgi tad, ja organisms novājināts (hron. slimības, nepareizs uzturs, vit-u trūkums, ilgstoša antibiotiku lietošana).