TRIHOFĪTIJA

Latīņu val.: trichophytia
Skaidrojums: gr. thrix, trichos mats + phyton augs

infekcioza ādas un tās derivātu (matu, nagu) sēnīšslimība, ko ierosina patogēnās sēnes trihofitoni. Izšķir virspusējo TRIHOFĪTIJA, ko rada tikai uz cilv. ādas parazitējošas sēnes, un dziļo TRIHOFĪTIJA jeb augoņu formu, ko ierosina dzīvn. ādā parazitējošas sēnes. Ar virspusējo TRIHOFĪTIJA var inficēties no slima cilv. un viņa lietotajiem priekšmetiem (ķemmes, mazgājamās bļodas, galvassegas, veļas, nedezinficētiem frizētavas piederumiem). Slimo gk. bērni. Adā virspusējā TRIHOFĪTIJA parādās kā nelieli, norobežoti, iesārti, nedaudz uztūkuši plankumi gk. atklātos ādas apvidos (uz sejas, kakla, apakšdelma, plaukstām). Plankuma centrs kļūst bālāks, sākas ādas lobīšanās, bet gar malām veidojas šaurs, sārts valnītis ar sīkiem pūslīšiem, dzeltenām krevelītēm, kurās atrodas sēņu micēlijs. Subjektīvu traucējumu nav. Galvas ādā TRIHOFĪTIJA veido apaļus perēkļus ar aplūzušiem matiem un ar sīku lobīšanos. Kad sēne ieaug matā, tas zaudē elastību, lūst, atstādams virs ādas 2—3 mm vai īsāku celmiņu, kas redzams kā melns punkts. Hroniskā TRIHOFĪTIJA sastopama gk. sievietēm, kas ar šo sēnīšslimību slimo jau kopš bērnības. Adā (uz lieliem, ceļiem, augšdelmiem un elkoņiem) uz zilganas ādas fona izkaisīti iesārti plankumi un mezgliņi, kas lobās. Galvas matainajā daļā TRIHOFĪTIJA raksturīgi sīki lobīšanās perēkļi (parasti tos notur par blaugznām) un aplūzuši mati, kurus garos matos grūti pamanīt. Nereti galvas ādā rodas kailas vietas — sīki atrofiski plankumi. Var būt bojāti arī nagi. Ar dziļo TRIHOFĪTIJA var inficēties, saskaroties ar slimu dzīvn. (govis, teļi, peles, retāk zirgi) vai priekšmetiem, kas lietoti tā kopšanai (sukas, pakaiši u.c). Adas, galvas matu, bārdas un, ūsu dziļajai TRIHOFĪTIJA raksturīgi iekaisuma perēkļi, kas līdzīgi izaugušiem augoņiem ar asiņainām, strutainām krevelēm. Mati izkrīt un vairs neataug. Var būt paaugstināta t, reģionāro limfmezglu pietūkums, galvassāpes, drebuļi. Ar dziļo TRIHOFĪTIJA slimo pieaugušie (visbiežāk lopkopji) un arī bērni. Adā var rasties alerģiski izsitumi trihofitīdi, kuros nav patogēno sēņu. TRIHOFĪTIJA bojā arī nagus (↑ nagu sēnlšslimības). Ārstēšanas princips — atlobīt bojāto ādu un atbrīvoties no bojātajiem matiem. Profilakse. Ievērot personisko higiēnu, nelietot citu cilv. galvassegas, ķemmes utt. Sievietēm ar hron. TRIHOFĪTIJA jāārstējas un jāsargā bērni no inficēšanās.
  • Komentāri: 0 no 0

Pievienot komentāru