— ārstēšanas metode, kurā izmanto kaulu sensorisko sistēmu, lai ietekmētu perifēriskās un centrālās nervu sistēmas atbildes reakcijas.

Kaulu sensoriskās sistēmas perifēriskā daļa ir nervu sistēmas veidojumi — osteoreceptori, kas atrodas kaulos un uztver elektriskus, meh., termiskus u.c. kairinājumus. Osteoreceptoros radušies impulsi no kaula pa vadītājceļiem caur muguras smadzeņu gangliju nonāk dažādos smadzeņu veidojumos ( smadzeņu stumbrā, smadzenītēs, starpsmadzenēs, zemgarozas kodolos, limbiskajā sistēmā un galvas smadzeņu garozā). Informācijas atlase un izvērtēšana notiek visās kaulu sensoriskās sistēmas daļās. Rezultātā rodas t.s. kaula sajūtas. Kaulos ir katram orgānam atbilstošas receptīvās zonas.

Atkarībā no slimības rakstura pēc zinātniski izstrādātām un pamatotām shēmām ar elektriskiem, meh., termiskiem, ķīm. u.c. karinātajiem, izmantojot speciālas kaulu adatas un elektrodus, kairina attiecīgo receptīvo zonu kaulos un izraisa kompensatoriskas pārmaiņas ādas, muskuļu, kaulu, asinsrites un elpošanas sistēmas, kā arī iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbībā.

OSTEOREFLEKSOTERAPIJA izmanto gk. t.s. regulācijas slimību, piem., perifēriskās nervu sistēmas slimību ( polineirīta, neiralģijas, radikulīta). funkcionālu nervu sistēmas un asinsvadu slimību ( migrēnas, eritromelalģijas) ārstēšanā, kā arī bronhiālās astmas, deformējošu artrožu, osteohondrozes, miopijas u.c. slimību ārstēšanā. OSTEOREFLEKSOTERAPIJA var izmantot arī slimību diagnostikā un profilaksē. slimšana ietekmē citu) saistību, kā arī līdzīgu izmeklēšanas metodi (↑ endoskopija).