šķīdinātāja molekulu vienvirziena plūsma cauri puscaurlaidīgai membrānai, kas atdala divus dažādas koncentrācijas šķīdumus un nelaiž cauri izšķīdušo vielu molekulas; OSMOZE cēlonis ir šķīdumu koncentrācijas starpība abpus membrānas. Puscaurlaidīgas ir visas biol, izcelsmes plēves (membrānas) — šūnapvalki, asinsvadu, zarnu, urīnpūšļa sienas, āda u.tml. Šķidrumiem, kurus atdala šīs membrānas, nereti ir atšķirīgs osmotiskais spiediens. OSMOZE ceļā notiek ūdens apmaiņa cauri šīm membrānām — ūdens uzsūkšanās caur zarnu gļotādu, ūdens atpakaļuzsūkšanās no pirmējā urīna nieru kanāliņos, limfas veidošanās. Organisma osmoregulācijas sistēma (nieres, virsnieres, hipofīze, veģetatīvā nervu sistēma) nodrošina iekšējās vides šķidrumu osmotiskās koncentrācijas nemainīgumu un pareizu ūdens sadalījumu starp audiem un šūnām.