šķīduma kinētiski aktīvo daļiņu spiediens sistēmās, ko veido dažādas koncentrācijas šķīdumi un tos atdaloša puscaurlaidīga membrāna. Caur šādu membrānu iespējama tikai šķīdinātāja molekulu plūsma; izšķīdināto vielu molekulām tā ir nepārvarams šķērslis. OSMOTISKAIS SPIEDIENS mērī, nosakot, kādam spiedienam jāiedarbojas uz šķīdumu, lai izbeigtos šķīdinātāja plūsma (osmoze) cauri membrānai augstākas koncentrācijas virzienā. Biol. šķīdumus (asinis, limfu, audu šķidrumu, šūnas iekšējo šķidrumu) veido gan mazmolekulāras vielas, piem., sāļi, gan arī lielmolekulāri ūdenī šķīstoši savienojumi, t.s. koloīdvielas. OSMOTISKAIS SPIEDIENS daļu, ko rada izšķīdušās lielmolekulārās vielas, sauc par onkotisko jeb koloīdosmotisko spiedienu. Cilv. asins plazmas OSMOTISKAIS SPIEDIENS ir apm. 710—810 kPa (~7—8 atm); plazmas olbv. onkotiskais spiediens ir 3—4 kPa (~ 0,03— 0,04 atm), un tam ir izšķiroša nozīme audu osmozes procesos. Asins plazmas OSMOTISKAIS SPIEDIENS maiņa var radīt smagus asins šūnu bojājumus, piem., hemolīzi sakarā ar nenormālu ūdens plūsmu cauri to apvalkiem, audu tūsku, izžūšanu u.c. patol. parādības.