NARKOMĀNIJA
Latīņu val.: narcomaniaSkaidrojums: gr. narkē stingums, tirpums + mania ārprāts; kaisle
spilgti izteikta patol. tieksme un pieradums lietot vienu vai vairākas (polinarkomānija) narkotiskās vielas, kas iedarbojas gk. uz CNS.
Mazās devās tās rada maldīgu labsajūtu, jautrību, eiforiju, patīkamu mieru, lielās — stipru apreibuma sajūtu, apdullumu, miegu un pat dziļu bezsamaņas stāvokli — komu; dažas narkotiskās vielas izraisa ilūzijas un halucinācijas. NARKOMĀNIJA raksturīgās pazīmes: tieksme pēc narkotiskās vielas (galv. pazīme); pieaugoša izturība pret lielām narkotiskās vielas devām; psih. traucējumi pēc lielām vienreizējām devām vai pēc hron. lietošanas; abstinences parādības (↑ abstinences sindroms) periodos, kad narkotiskā viela nav dabūta; personības degradācija pēc ilgstošas narkotisko vielu lietošanas.
NARKOMĀNIJA rodas, ja pārmērīgi lieto opiju un tā derivātus (morfīnu, kodeīnu), dažus miega līdz, (barbiturātus, piem., barbamilu, fenobarbitālu), psihostimulatorus (kofeīnu, fenamīnu), lizergīnskābes dietilamīdu u.c.
Tieksmi un pieradumu rada arī nikotīns un alkohols (↑ alkoholisms). NARKOMĀNIJA laikā preparāta devas arvien jāpalielina, jo iepriekšējās vairs gaidīto efektu neizraisa, rodas pierāšana, bet ar laiku organisma hron. saindēšanās, kas rada CNS, perifēriskās nervu sistēmas un iekšējo orgānu bojājumus. Psihiski tā izpaužas garastāvokļa pārmaiņās (satraukums, depresija, apātija, disforija). pazeminās intelektuālo procesu produktivitāte (uzmanības, atmiņas, domāšanas defekts), sašaurinās interešu loks, kļūst vājāka griba un darbaspējas, iestājas sociāla degradācija. Tiek bojāta asinsrites sistēma, gremošanas orgāni (gk. aknas). rodas vielmaiņas, seksuālās sfēras traucējumi. Iestājas priekšlaicīga novecošana.
Opija un tā derivātu NARKOMĀNIJA. Akūtai intoksikācijai raksturīga pasīva eiforija, vienaldzība, tieksmju, dziņu un interešu nomākšana. Pēc lielām devām rodas elpošanas traucējumi, kūtra kuņģa un zarnu darbība, ādas sausums, siekalu dziedzeru sekrēcijas apsīkums. Drīz vien rodas pierāšana, devas jāpalielina jau pēc dažām ned. vai pat dienām. Abstinences parādības — žāvāšanās, šķaudīšana, drebuļi, caureja, sāpes muskuļos un apakšžokļa locītavās.
Miega līdzekļu (barbiturātu) izraisīta NARKOMĀNIJA. Akūtā stāvoklī rodas spilgti neiroloģiski traucējumi — traucēta motorika (vispārējs kustību apsīkums), runa un kustību koordinācija, nav eiforijas. Vēlāk raksturīga bieža depresija ar disforisku nokrāsu (īgnumu, ļaunumu, neapmierinātību), drīz sākas domu gausums un intelektuālas pārmaiņas (atmiņas un domāšanas defekts). Abstinences laikā ir nomākts garastāvoklis, rodas sasprindzinājums, trauksme, bailes, vainas sajūta, rodas pašnāvības domas, pašniecināšana. Var būt sāpes vēderā, vemšana, sāpes kājās, ceļu locītavās; bieži ir arī epileptiskas lēkmes un krampji.
Psihostimulatoru lietošana rada īslaicīgu mundrumu, spēka, enerģijas pieplūduma sajūtu, palielina darbaspējas, aktivitāti, ļauj labāk koncentrēt uzmanību. Vēlāk rodas nomākts garastāvoklis, nespēks, enerģijas trūkums, galvassāpes, stingra miegainība. Ilgstošai stimulatoru lietošanai seko smaga astēnija, psih. un fiz. spēku izsīkums.
Lizergīnskābes dietilamīds izraisa ilūzijas un halucinācijas, pēc tam rada baiļu un apdulluma sajūtu, domāšanas un veģetatīvus traucējumus.
Ārstēšanu svarīgi sākt iespējami agri, kamēr vēl nav iestājušās smagas pārmaiņas personībā un pats slimnieks aktīvi vēlas no NARKOMĀNIJA atbrīvoties, kā arī spēj pareizi novērtēt nepieciešamās ārstēšanas metodes.
Smagos gadījumos vajadzīga ilgstoša ārstēšana speciālos stacionāros, ievērojot stingru režīmu, lai slimniekiem nebūtu nekādu iespēju dabūt narkotiskās vielas (no apmeklētājiem, piederīgajiem, citiem slimniekiem). Lai likvidētu abstinences sindromu, lieto nomierinošus un vispārspēcinošus līdz. Ārstēšanā izmanto arī psihoterapiju, autogēno treniņu.
Profilakse. PSRS izdoti speciāli valsts likumi, stingri ierobežojot narkotisko vielu pārdošanu un pieejamību (medikamentus, kas satur šos līdz., izsniedz tikai pēc speciālām ārsta receptēm). radīta stingra uzskaite. Svarīga nozīme arī iedz. kultūras līmenim, apzinīgumam, izpratnei par narkotisko vielu lietošanas bīstamību. Par narkotisko vielu izplatīšanu, kā arī citāda veida rīcību, kas veicina NARKOMĀNIJA, paredzēta kriminālatbildība (LPSR Kriminālkodeksa 222. "7 pants).
Mazās devās tās rada maldīgu labsajūtu, jautrību, eiforiju, patīkamu mieru, lielās — stipru apreibuma sajūtu, apdullumu, miegu un pat dziļu bezsamaņas stāvokli — komu; dažas narkotiskās vielas izraisa ilūzijas un halucinācijas. NARKOMĀNIJA raksturīgās pazīmes: tieksme pēc narkotiskās vielas (galv. pazīme); pieaugoša izturība pret lielām narkotiskās vielas devām; psih. traucējumi pēc lielām vienreizējām devām vai pēc hron. lietošanas; abstinences parādības (↑ abstinences sindroms) periodos, kad narkotiskā viela nav dabūta; personības degradācija pēc ilgstošas narkotisko vielu lietošanas.
NARKOMĀNIJA rodas, ja pārmērīgi lieto opiju un tā derivātus (morfīnu, kodeīnu), dažus miega līdz, (barbiturātus, piem., barbamilu, fenobarbitālu), psihostimulatorus (kofeīnu, fenamīnu), lizergīnskābes dietilamīdu u.c.
Tieksmi un pieradumu rada arī nikotīns un alkohols (↑ alkoholisms). NARKOMĀNIJA laikā preparāta devas arvien jāpalielina, jo iepriekšējās vairs gaidīto efektu neizraisa, rodas pierāšana, bet ar laiku organisma hron. saindēšanās, kas rada CNS, perifēriskās nervu sistēmas un iekšējo orgānu bojājumus. Psihiski tā izpaužas garastāvokļa pārmaiņās (satraukums, depresija, apātija, disforija). pazeminās intelektuālo procesu produktivitāte (uzmanības, atmiņas, domāšanas defekts), sašaurinās interešu loks, kļūst vājāka griba un darbaspējas, iestājas sociāla degradācija. Tiek bojāta asinsrites sistēma, gremošanas orgāni (gk. aknas). rodas vielmaiņas, seksuālās sfēras traucējumi. Iestājas priekšlaicīga novecošana.
Opija un tā derivātu NARKOMĀNIJA. Akūtai intoksikācijai raksturīga pasīva eiforija, vienaldzība, tieksmju, dziņu un interešu nomākšana. Pēc lielām devām rodas elpošanas traucējumi, kūtra kuņģa un zarnu darbība, ādas sausums, siekalu dziedzeru sekrēcijas apsīkums. Drīz vien rodas pierāšana, devas jāpalielina jau pēc dažām ned. vai pat dienām. Abstinences parādības — žāvāšanās, šķaudīšana, drebuļi, caureja, sāpes muskuļos un apakšžokļa locītavās.
Miega līdzekļu (barbiturātu) izraisīta NARKOMĀNIJA. Akūtā stāvoklī rodas spilgti neiroloģiski traucējumi — traucēta motorika (vispārējs kustību apsīkums), runa un kustību koordinācija, nav eiforijas. Vēlāk raksturīga bieža depresija ar disforisku nokrāsu (īgnumu, ļaunumu, neapmierinātību), drīz sākas domu gausums un intelektuālas pārmaiņas (atmiņas un domāšanas defekts). Abstinences laikā ir nomākts garastāvoklis, rodas sasprindzinājums, trauksme, bailes, vainas sajūta, rodas pašnāvības domas, pašniecināšana. Var būt sāpes vēderā, vemšana, sāpes kājās, ceļu locītavās; bieži ir arī epileptiskas lēkmes un krampji.
Psihostimulatoru lietošana rada īslaicīgu mundrumu, spēka, enerģijas pieplūduma sajūtu, palielina darbaspējas, aktivitāti, ļauj labāk koncentrēt uzmanību. Vēlāk rodas nomākts garastāvoklis, nespēks, enerģijas trūkums, galvassāpes, stingra miegainība. Ilgstošai stimulatoru lietošanai seko smaga astēnija, psih. un fiz. spēku izsīkums.
Lizergīnskābes dietilamīds izraisa ilūzijas un halucinācijas, pēc tam rada baiļu un apdulluma sajūtu, domāšanas un veģetatīvus traucējumus.
Ārstēšanu svarīgi sākt iespējami agri, kamēr vēl nav iestājušās smagas pārmaiņas personībā un pats slimnieks aktīvi vēlas no NARKOMĀNIJA atbrīvoties, kā arī spēj pareizi novērtēt nepieciešamās ārstēšanas metodes.
Smagos gadījumos vajadzīga ilgstoša ārstēšana speciālos stacionāros, ievērojot stingru režīmu, lai slimniekiem nebūtu nekādu iespēju dabūt narkotiskās vielas (no apmeklētājiem, piederīgajiem, citiem slimniekiem). Lai likvidētu abstinences sindromu, lieto nomierinošus un vispārspēcinošus līdz. Ārstēšanā izmanto arī psihoterapiju, autogēno treniņu.
Profilakse. PSRS izdoti speciāli valsts likumi, stingri ierobežojot narkotisko vielu pārdošanu un pieejamību (medikamentus, kas satur šos līdz., izsniedz tikai pēc speciālām ārsta receptēm). radīta stingra uzskaite. Svarīga nozīme arī iedz. kultūras līmenim, apzinīgumam, izpratnei par narkotisko vielu lietošanas bīstamību. Par narkotisko vielu izplatīšanu, kā arī citāda veida rīcību, kas veicina NARKOMĀNIJA, paredzēta kriminālatbildība (LPSR Kriminālkodeksa 222. "7 pants).
Komentāri: 0 no 0