hroniski barošanās traucējumi, kuru dēļ rodas traucējumi vielmaiņā, daudzu orgānu un sistēmu darbībā un bērna augšanā un attīstībā.

Bērnu DISTROFIJA, bērnu var būt saistīta ar pamazinātu ķermeņa masu (hipotrofija), ar palielinātu masu (paratrofija) vai ar normālu masu; biežāk vērojama pamazināta masa. Visbiežāk DISTROFIJA, bērnu rodas zīdaiņiem sakarā ar intensīvo vielmaiņu.

DISTROFIJA, bērnu cēlonis var būt kvantitatīvi vai kvalitatīvi nepietiekams uzturs. Dabiski ēdināts bērns var nesaņemt pietiekamu barības daudzumu (to kontrolē, nosverot bērnu pirms un pēc ēšanas), ja mātei ir par maz piena, ir krūtsgala defekti vai ja bērns vārguma vai citu iemeslu dēļ nespēj zīst. DISTROFIJA, bērnu veidojas arī tad, ja bērna uzturā trūkst kādas svarīgas sastāvdaļas, piem., olbv., ogļhidrātu, minerālvielu, vit. Šāds stāvoklis biežāk rodas mākslīgi ēdinātiem bērniem (skat. zīdaiņa ēdināšana).
DISTROFIJA, bērnu cēlonis var būt arī inf. slimības (zarnu inf., plaušu karsonis u.c), kā arī zīdaiņa nepareiza kopšana un režīma neievērošana (slīkti vēdinātas telpas, pārkāršana, nekārtīga ēdināšana utt.).
DISTROFIJA, bērnu var būt arī piedzimta, kad traucējumi bērna vielmaiņā rodas jau mātes organismā. Tos izraisa mātes smēķēšana, alkohola lietošana, nepilnvērtīgs uzturs, kaitīgi darba apstākļi, dažādi medikamenti, grūtniecības toksikozes, inf. slimības, anēmija u.c. faktori. Reizēm DISTROFIJA, bērnu izraisa arī individuāla dažādu vielu (laktozes, fruktozes, saharozes, glutēnvielu u.c.) nepanešana, kas var būt iedzimta vai iegūta (visbiežāk pēc pārslimotas caurejas).

Galvenā DISTROFIJA, bērnu pazīme ir samazināta masa, pēc kuras izšķir 3 DISTROFIJA, bērnu pakāpes. Par I pakāpes DISTROFIJA, bērnu runā tad, ja zīdainim trūkst 15—20% masas, par II pakāpes DISTROFIJA, bērnu — tad, ja trūkst 20—30% , par III pakāpes DISTROFIJA, bērnu — tad, ja masas samazinājums pārsniedz 30%.

I pakāpes DISTROFIJA, bērnu var pat nepamanīt. II pakāpes DISTROFIJA, bērnu gadījumā bērns sāk atpalikt ne tikai pēc masas, bet arī pēc garuma. Āda pelēcīga, viegli krokojas. Bērns kļūst apātisks, kaprīzs, rodas miega traucējumi. III pakāpes DISTROFIJA, bērnu jau ir grūti labojams stāvoklis. Bērnam pilnīgi izzūd zemādas tauku kārta, seja kļūst vecīga. Novājējumam un apātijai var pievienoties vemšana, caureja, nervu darbības traucējumi. Slimajam bērnam ir samazināta pretestība inf. slimībām, tāpēc bieži rodas plaušu karsonis u.c. slimības, no kurām bērns var aiziet bojā. Smaga DISTROFIJA, bērnu 1. dzīves gadā var vēl ilgi ietekmēt bērna veselības stāvokli.

DISTROFIJA, bērnu ar palielinātu ķermeņa masu (paratrofija) visbiežāk veidojas zīdaiņiem, kam ir laba ēstgriba, ja tie saņem pārāk daudz ogļhidrātu (ķīseļi, miltu produkti, putraimi, kartupeļi, saldumi, cepumi). Šādiem bērniem raksturīgi miega traucējumi, kaprīzums, anēmija, pamazinās pretestība inf. slimībām. Slimību laikā tiem strauji samazinās masa, biežāk rodas krampji. Tāpēc arī šāda DISTROFIJA, bērnu laikus jānovērš.

DISTROFIJA, bērnu ārstē ar pareizu kopšanu, ārsta noteiktu uzturu un vit.-iem. Izmanto arī dažādus medikamentus, masāžu un ārstn. fizkultūru, smagos gadījumos arī asins preparātu pārliešanu. Profilakse. Bērns pareizi jāēdina, jākopj, jānorūda.