DISPANSERIZĀCIJA
pad. medicīnai raksturīga aktīva iedzīvotāju med. apkalpošanas metode, kas ietver slimību profilaksi, agru diagnostiku un aktīvu ārstēšanu.
Dispanserizāciju izdara dažādās ārstn. un profilakses iestādēs — specializētos dispanseros ( tuberkulozes, onkoloģiskos, ādas un venērisko slimību, psihoneiroloģiskos u.c), poliklīnikās, ambulancēs, sieviešu konsultācijās u.c.
Dispanserizē noteiktas veselo cilv. grupas, kā arī bieži un ilgstoši slimojošos. Dispanserizē visus bērnus līdz 3 g. vecumam, visus bērnu iestāžu bērnus un skolēnus, pusaudžus 14—18 g. vecumā, grūtnieces, daļu rūpniecībā un lauks-ā nodarbināto (gk. tos, kuru darbs saistīts ar kaitīgiem arodfaktoriem). Visiem dispanserizētajiem veselajiem cilv. vienu vai vairākas reizes gadā vispusīgi pārbauda veselību, izdarot arī rentgenoloģisku un laboratorisku izmeklēšanu. Ja konstatē veselības traucējumus, nekavējoties uzsāk nepieciešamo ārstēšanu. Onkoloģisko, psihoneiroioģisko, ādas un venērisko slimību, kā arī tbc slimniekus dispanserizē, regulāri pārbauda un ārstē speciālos dispanseros.
Poliklīnikās un ambulancēs iecirkņa terapeiti dispanserizē cilvēkus, kas slimo ar hipertonisko slimību (pirmajās stadijās), reimatismu, sirds išēmisko slimību, kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, gastrītu, akūtu vai hron. nefrītu, cukura diabētu, tireotoksikozi, dažām plaušu slimībām un asinsrades sistēmas slimībām. Hron. tonsilīta slimniekus dispanserizē ausu, deguna un kakla slimību speciālisti. Attiecīgu grupu slimniekus sistemātiski novēro arī ķirurgi, neiropatologi un acu ārsti.
Dispanserizētajiem slimniekiem atkarībā no diagnozes un slimības gaitas īpatnībām nosaka obligāto veselības stāvokļa kontroles biežumu. Dispanserizēto slimnieku veselības uzlabošanai izmanto dažādas ārsta, metodes, arī ārstn. uzturu, ārstēšanu sanatorijās un kūrortos, iekārtošanu piemērotā darbā.
DISPANSERIZĀCIJA efektivitāte ir mazāka tiem slimniekiem, kuri ārsta norādītajos termiņos neierodas uz veselības stāvokļa kontroli un kuru ārstēšanas plānā tāpēc nav iespējams izdarīt vajadzīgās korekcijas.
Dispanserizāciju izdara dažādās ārstn. un profilakses iestādēs — specializētos dispanseros ( tuberkulozes, onkoloģiskos, ādas un venērisko slimību, psihoneiroloģiskos u.c), poliklīnikās, ambulancēs, sieviešu konsultācijās u.c.
Dispanserizē noteiktas veselo cilv. grupas, kā arī bieži un ilgstoši slimojošos. Dispanserizē visus bērnus līdz 3 g. vecumam, visus bērnu iestāžu bērnus un skolēnus, pusaudžus 14—18 g. vecumā, grūtnieces, daļu rūpniecībā un lauks-ā nodarbināto (gk. tos, kuru darbs saistīts ar kaitīgiem arodfaktoriem). Visiem dispanserizētajiem veselajiem cilv. vienu vai vairākas reizes gadā vispusīgi pārbauda veselību, izdarot arī rentgenoloģisku un laboratorisku izmeklēšanu. Ja konstatē veselības traucējumus, nekavējoties uzsāk nepieciešamo ārstēšanu. Onkoloģisko, psihoneiroioģisko, ādas un venērisko slimību, kā arī tbc slimniekus dispanserizē, regulāri pārbauda un ārstē speciālos dispanseros.
Poliklīnikās un ambulancēs iecirkņa terapeiti dispanserizē cilvēkus, kas slimo ar hipertonisko slimību (pirmajās stadijās), reimatismu, sirds išēmisko slimību, kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, gastrītu, akūtu vai hron. nefrītu, cukura diabētu, tireotoksikozi, dažām plaušu slimībām un asinsrades sistēmas slimībām. Hron. tonsilīta slimniekus dispanserizē ausu, deguna un kakla slimību speciālisti. Attiecīgu grupu slimniekus sistemātiski novēro arī ķirurgi, neiropatologi un acu ārsti.
Dispanserizētajiem slimniekiem atkarībā no diagnozes un slimības gaitas īpatnībām nosaka obligāto veselības stāvokļa kontroles biežumu. Dispanserizēto slimnieku veselības uzlabošanai izmanto dažādas ārsta, metodes, arī ārstn. uzturu, ārstēšanu sanatorijās un kūrortos, iekārtošanu piemērotā darbā.
DISPANSERIZĀCIJA efektivitāte ir mazāka tiem slimniekiem, kuri ārsta norādītajos termiņos neierodas uz veselības stāvokļa kontroli un kuru ārstēšanas plānā tāpēc nav iespējams izdarīt vajadzīgās korekcijas.
Komentāri: 0 no 0